Saeima ceturtdien, 28.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurš nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, nosacījumus uzņēmēju dalībai atkritumu apsaimniekošanā un atkritumu radītāju pienākumus.
Likums paredz, ka pašvaldība atkritumu apsaimniekotāju izraudzīsies, veicot publisko iepirkumu vai veidojot publiskās un privātās partnerības projektu. Lai uzņēmējs uzsāktu atkritumu apsaimniekošanu, tam būs jāsaņem Valsts vides dienesta atļauja, un tiks novērtētas komersanta tehniskās iespējas veikt atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu un uzglabāšanu. Novērtējumu veiks Ministru kabineta noteikta biedrība, kas apvienos vismaz divas trešdaļas atkritumu apsaimniekošanas komersantu.
Pašvaldībai ar uzņēmēju slēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tā termiņš varēs būt no trīs līdz pieciem gadiem. Atkritumu apsaimniekošanu īstenojot publiskās un privātās partnerības ietvaros, maksimālais līguma termiņš būs 20 gadi.
Ja pašvaldība, nepiemērojot publiskā iepirkuma prasības, pēc 2005.gada 26.jūlija ir noslēgusi līgumu ar uzņēmēju par atkritumu apsaimniekošanu, tad līgums tiks izbeigts līdz 2013.gada 1.jūlijam. Arī gadījumā, ja pašvaldība noslēgusi beztermiņa līgumu, tas tiks izbeigts līdz 2013.gada vidum.
Tāpat likums nosaka, ka zemesgabala īpašniekam vai nomniekam būs pienākums nodrošināt atkritumu savākšanu, paredzot vietu konteineram un nodrošinot piekļuvi atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzeklim. Jaunais likums nosaka, ka zemes īpašniekam būs jāmaksā par prettiesiski novietotu atkritumu apsaimniekošanu. Īpašniekam savukārt būs tiesības radušās izmaksas piedzīt no atkritumu radītāja.
Jaunais likums nosaka prasības atkritumu rašanās novēršanai. Turpmāk, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu, būs jāparedz pasākumi, kas veicina produkta atkārtotu izmantošanu, samazina kaitīgo vielu daudzumu un citādā veidā samazina radīto atkritumu apjomu un to negatīvo ietekmi uz dabu un cilvēkiem.
Jaunais likums aizstās šobrīd spēkā esošo Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurš tika pieņemts 2000.gadā.