Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Tie ir tikai pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu sabiedrību

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nedēļas nogalē publicēja plašāku skaidrojumu iepriekšējam ierakstam, kurā režisors definēja Jaunā Rīgas teātra ētiskos standartus, kas nekavējoši un prognozējami izsauca vētrainu pretreakciju. Neilgi pēc skaidrojuma publicēšanas “Facebook”, tas kā “naida runa” no platformas tika dzēsts. Vēlāk tika bloķēts arī viss Hermaņa “Facebook” profils, vēsta interneta žurnāls "Puaro.lv".

Otrdien, 9.martā režisoru uz audienci pilī bija uzaicinājis Valsts prezidents Egils Levits. Pēc tikšanās Alvis Hermanis savā profilā Instagram publicējis pārdomas gan par tikšanos, gan par čupiņas indivīdu savādo izpratni par politkorektumu.

“Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR prezidents Levits (sakarā ar pēdējās nedēļas notikumiem) un es aizgāju.

Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks.

Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas.

Strādājot Vakareiropā, biju liecinieks kā šie procesi attīstījās 15 gadu garumā un kur tie tagad ir noveduši. Latvijā mums vēl visādi brīnumi būtu jāpiedzīvo.

Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno “pareizās domāšanas” dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas sabiedrību. Šie cilvēki pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas.

Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru.