Covid-19 antigēni līdz šim atrasti 11,2% izpētīto Latvijas iedzīvotāju asins paraugu, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atklāja Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.
Zinātnieku grupa veic Covid-19 seroprevalences pētījumu Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā, lai noteiktu, cik plaši ir izplatījies vīruss Latvijas sabiedrībā. Kopumā plānots izpētīt ap 6000 iedzīvotāju venozo asins paraugu. Tāpat iedzīvotājiem jāaizpilda anketa par iespējamiem piedzīvotiem Covid-19 simptomiem, citiem veselības aspektiem un ievērotiem drošības pasākumiem.
Līdz šim ir izpētīti aptuveni 4000 paraugu, kas iegūti no ģimenes ārstu praksēm. Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka asins paraugi netiek ņemti tiem pacientiem, kas izslimojuši Covid-19, ir vakcinēti vai jau ir noskaidrojuši antigēna klātbūtni.
Pašlaik, izpētot 4041 paraugu, Covid-19 antigēni atrasti 453 jeb 11,2% gadījumu. Ķīvīte-Urtāne stāstīja, ka antivielu īpatsvars ir ļoti dažāds.
Vīriešiem antivielas tiek atrastas biežāk - 11,6% gadījumu -, bet sievietēm 10,9% gadījumu.
Savukārt sadalījumā pēc vecumgrupām biežāk Covid-19 antigēni atrasti skolas vecuma bērnu un jauniešu asinīs. Septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu asinīs antivielas atklātas 19% gadījumu, bet 11 līdz 13 vecu bērnu paraugos - 15,5% gadījumu. Nākamajā vecuma grupā, līdz 17 gadiem, šis rādītājs ir 9,4%. Ķīvīte-Urtāne skaidroja, ka jaunāku bērnu asins paraugi netika pētīti, jo ģimenes ārstu praksēs šādi asins paraugi tiek ņemti retāk.
Grupās no 18 līdz 54 gadiem antivielas atrastas 9,8% līdz 13,6% gadījumu. 55-64 gadus vecu cilvēku asins paraugos vīrusa klātbūtni uzrādīja 9,4% paraugu, bet vecāku cilvēku asinīs - 8,4% paraugu.
Vērtējot par reģioniem, lielākā Covid-19 antivielu klātbūtne bijusi Latgales iedzīvotāju asinīs, tā atklāta 23,4% paraugu. Zemākā tā biju Kurzemē - 4,6%.
Ķīvīte-Urtāne, vērtējot pētījuma starprezultātus, atzina, ka tie ir līdzīgi arī pasaulē veiktajiem. Arī citviet secināts, ka antivielas biežāk bijušas vīriešu un bērnu asinīs.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), komentējot pētījuma datus, atzina, ka saslimstību ar Covid-19 Latvijā var uzskatīt par divreiz lielāku, nekā rāda saslimstības dati.