Aprūpes centra klientes nāve: pašlaik nesaskata saistību ar vakcināciju

© Pixabay

Sākotnējie ārstu-ekspertu izvērtēšanas rezultāti neliecina par vēlās alerģiskas reakcijas un nāves iespējamu saistību ar vakcināciju sociālās aprūpes centra (SAC) "Selga" klientes nāvē, valdības sēdē otrdien pavēstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

ZVA pagājušajā nedēļā saņēma informāciju par SAC "Selga" notikušu 90 gadus veca cilvēka nāves gadījumu vairākas dienas pēc vakcinācijas.

"Šo informāciju turpināsim padziļināti skatīties, bet šobrīd par cēloņu sakarībām tas neliecina," sacīja Henkuzens.

Pēc ZVA paustā, pacientei bija vairākas nopietnas hroniskas slimības ar periodiskiem saasinājumiem, tomēr gadījuma izmeklēšana vēl turpinās.

Šajā gadījumā ZVA un Veselības inspekcija (VI) veic padziļinātu šī gadījuma ekspertīzi un jau ir pieprasījušas papildu datus, turklāt VI plāno iepazīties ar dokumentiem klātienē. Iegūstos šos papildus informācija, tiks rīkota atkārtota ārstu-ekspertu sanāksme.

ZVA atgādina, ka par visiem būtiskiem veselības traucējumiem, par kuru saistību ar vakcināciju ir radušās aizdomas, nekavējoties jāziņo ZVA.

Jau ziņots, ka Henkuzens iepriekš skaidroja, ka vakcīnu blakusparādības jebkurā gadījumā ir pārejošās un ievērojami atsver saslimšanas radītos riskus.

Arī no trīs vakcīnām, kas šobrīd ir pieejamas,- par blaknēm ziņo no 0,5% līdz 1,9% gadījumos. Blakņu biežums arī esot atkarīgs no tā, vai tā ir pirmā vai otrā deva. Kopumā mRNA vakcīnām - "Pfizer"/"BioNtech" un "Moderna" - biežāk un izteiktākas blaknes ir pēc otrās devas, savukārt adenovīrusa, proti, "AstraZeneca" vakcīnām, blaknes ir biežāk tieši pēc pirmās devas.

ZVA uzsver, ka tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas blakusparādības.

Ja pēc kādas vakcīnas devas saņemšanas tiek novērotas sagaidāmas, bet izteiktas organisma reakcijas, kuru rezultātā īslaicīgi, bet būtiski pazeminās darbaspējas, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš pēc konsultācijas var lemt par darbnespējas lapas piešķiršanu.

ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja Eiropas Zāļu aģentūra saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

No 6.februāra līdz 26.februārim valsts, pašvaldību un privātajos sociālās aprūpes centros (SAC) kopumā ir konstatēti 759 jauni Covid-19 gadījumi, liecina uz otrdienas valdības sēdi iesniegtais Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums.

Šajā laika periodā valsts SAC ir atklāti 178 Covid-19 gadījumi, 11 ir stacionēti ar Covid-19 un 21 ar Covid-19 saslimis klients miris, savukārt 382 klienti izveseļojušies. Turpretim valsts sociālās aprūpes iestādēs darbinieku vidū šajā laika periodā inficēšanās ar Covid-19 atklāta 47 gadījumos.

Pēc Labklājības ministrijas paustā, lielākajai daļai VSAC klientu, kuri bija inficējušies ar Covid-19, slimība noris bez simptomiem, tāpēc lielākā daļa Covid-19 gadījumu VSAC tika noteikta tikai testēšanas rezultātā. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka kopējais ar Covid-19 inficēto personu skaits VSAC pakāpeniski samazinās.

Tikmēr darbinieku skaits, kuri ir inficējušies ar Covid-19, ir mainīgs, bet mazāks nekā bija janvāra beigās.

Šajā laika periodā pašvaldību un privātpersonu dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās konstatēts 581 jauns Covid-19 gadījums un stacionēti 43 klienti ar Covid-19. Savukārt 53 saslimušie klienti miruši, bet 606 klienti izveseļojušies no Covid-19. Salīdzinot saslimušo ar Covid-19 klientu skaitu 6.februārī un 26.februārī, tas ir samazinājies par 23,15%.

Ministrijas vērtējumā, situācija ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tāpat kā kopējā situācija ar Covid-19 pārējā sabiedrībā, ir joprojām ļoti mainīga, un, lai tā stabili uzlabotos, ir nepieciešams turpināt iesākto institūcijas darbinieku un klientu vakcināciju, noteikto piesardzības un drošības pasākumu nodrošināšanu, kā arī konkrētu drošības pasākumu ieviešanu.

Kopumā šajā laika periodā Covid-19 diagnosticēts 238 ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem. Salīdzinot iepriekšējo pārskata periodu - 26.janvāris līdz 5.februāris - ar šo pārskata periodu, darbinieku skaits, kuriem ir diagnosticēts Covid-19, skaits ir palielinājies par 44%, bet kontaktpersonu skaits ir samazinājies par 21%.

Visu sociālās aprūpes institūciju klientu un darbinieku vakcinācija tika sākta 11.februārī un līdz 26.februārim 144 ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās vakcinēti tikuši 4677 klienti un 2227 darbinieki, kas ir attiecīgi 53% un 80% no to personu skaita, kuri izteica vēlmi vakcinēties. Daļa klientu un darbinieku šobrīd netiek vakcinēti, jo viņi ir nesen izslimojuši Covid-19 un ieguvuši imunitāti uz apmēram 90 dienām, skaidro ministrijā.

Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā ir iezīmēti kopumā 39 pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot epidemioloģisko situāciju SAC. Vairums no tiem ir izpildes procesā, kamēr atsevišķi jau ir ieviesti, tostarp savstarpējās sadarbības un informācijas aprites pasākumi, kuru vidū, piemēram, ir noteikta kārtība operatīvas informācijas apmaiņai starp visiem iesaistītajiem.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem, ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā sniedz 215 iestādes, no kurām 26 valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, bet 189 pašvaldību un privātās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas. Kopējais klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas ir 13 635 personas.

Svarīgākais