29% Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19, savukārt salīdzinoši neliels skaits respondentu - 9% - kategoriski iestājas pret vakcinēšanos un pauduši uzskatu, ka arī citiem nevajadzētu potēties, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā, kas ceturtdien tiks prezentēta Ministru kabineta sēdē.
Savukārt 36% respondentu norādījuši, ka viņi varētu vakcinēties, tomēr vēlas nogaidīt. Savu nevēlēšanos vakcinēties norādījis 21% aptaujāto, piebilstot, ka citu var darīt, kā grib. Tikai 5% aptaujāto uz uzdoto jautājumu bija grūti atbildēt.
SKDS aptaujas dati liecina, ka laikā no 19.februāra līdz 23.februārim par 3% samazinājies to aptaujāto skaits, kas plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19, salīdzinot ar laika periodu no 12.janvāra līdz 15.janvārim, kad šādi atbildējuši 32% respondentu.
Minētajā laika posmā par 4 procentpunktiem palielinājies to aptaujāto skaits, kas ir kategoriski noskaņoti pret vakcinēšanos un uzskata, ka arī citiem nevajadzētu to darīt. No 12.janvāra līdz 15.janvārim šādi atbildējuši 4%, bet laikā no 19.februāra līdz 23.februārim - 8% iedzīvotāju.
Apskatot sociāldemogrāfisko grupu atbilžu sadalījumu, var secināt, ka starp tiem respondentiem, kas grib vakcinēties un plāno izmantot pirmo iespēju, lai to izdarītu, 29% ir vīrieši, bet 30% - sievietes.
Šādi atbildējuši 35% aptaujas dalībnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 37% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 23% - vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 23% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 30% vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 34% vecumā no 64 gadiem un vairāk.
Aptaujas dati liecina, ka vakcinēties vēlas tā respondentu grupa, kurai ir augstākā izglītība. Tā atbildējuši 45% aptaujas dalībnieku. Šai grupa ar 25% seko tie, kuriem ir pamatizglītība un ar 24% tie, kuriem ir vidējā izglītība.
Visvairāk vakcināciju atbalstošo respondentu bijuši Rīgā, sasniedzot 36% atzīmi, tad ar 30% seko Zemgale un Vidzeme, tad ar 29% - Pierīga un ar 25% - Kurzeme. Vismazākais skaits - 18% respondenti - ir Latgalē.
Savukārt starp tiem respondentiem, kuri ir kategoriski pret vakcinēšanos un uzskata, ka arī citiem nevajadzētu potēties, 9% ir vīrieši, bet 6% - sievietes.
Kategoriski pret vakcināciju ir 11% aptaujas dalībnieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem un vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Tad seko 9% iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 7% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 5% - vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 5% - vecumā no 55 līdz 63 gadiem. Kategoriski pret vakcinēšanos ir arī 3% respondentu vecumā no 64 gadiem un vairāk.
Kategoriski pret vakcinēšanos bija tā respondentu grupa, kuri ir pamatizglītība, veidojot 21%, tad ar 7% seko tā grupa, kas ieguvusi vidējo izglītību un tikai tad ar 3% seko grupa, kurai ir augstākā izglītība.
Visvairāk - 12% - kategoriski noskaņoto aptaujas dalībnieku bijuši Pierīgā un Latgalē, tad ar 7% seko Kurzeme un ar 6% - Zemgale, tad ar 5% seko Rīga un Vidzeme.
Analizējot datus par iemesliem, kas attur respondentus no vakcinēšanās pret Covid-19, visbiežāk tiek minēta vēlme redzēt, kā vakcīna darbojas, kādas ir tās blaknes. Tā atbildējuši 62% iedzīvotāju. Tāds pats skaits respondentu norādījuši uz to, ka piedāvātās vakcīnas ir nepietiekami pārbaudītas. Savukārt 37% aptaujāto vēlas iegūt vairāk informācijas par vakcīnām.
17% respondentu uzskata, ka daudzi ārsti, eksperti ir pret vakcinēšanos, savukārt 14% norādījuši, ka, viņu ieskatā, Covid-19 nav tik nopietna slimība, lai būtu nepieciešama vakcinēšanās. 13% aptaujāto norādījuši, ka viņi vispār iestājas pret vakcinēšanos. Tāds pats skaits respondentu norādījuši, ka tiem vispār nepatīk apmeklēt medicīnas iestādes un nepatīk, ka potē.
10% respondentu uzskata, ka nevar nodrošināt kvalitatīvu vakcinācijas procesu, 9% norādījuši, ka tiem nav ieteicams vakcinēties veselības stāvokļa dēļ. Savukārt 8% uzskata, ka viņiem nav nepieciešams vakcinēties un ir ļoti mazs risks saskarties ar kādu inficētu personu.
Tāpat 8% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka daudzi cilvēki ir pret vakcīnu, 7% atzīmējuši, ka viņiem nozīmīgi cilvēki uzskata, ka labāk ir nevakcinēties. 3% uzsvēruši, ka viņiem ir grūtības nokļūt līdz vietai, kur iespējams vakcinēties. 2% respondentu norādījuši, ka ārsts neiesaka vakcinēties.
23% Latvijas iedzīvotāju gribētu iespēju izvēlēties vakcīnu pret Covid-19, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā, kas ceturtdien tiks prezentēta Ministru kabineta sēdē.
20% aptaujāto, atbildot uz jautājumu, vai ir svarīgi, ar kāda ražotāja vakcīnu pret Covid-19 persona tiek vakcinēta, norādījuši, ka vēlas vakcinēties ar jebkuru vakcīnu, ja vien tā ir atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta.
Savukārt 20% respondentu norādījuši, ka vakcinēsies tikai tad, ja būs iespēja izvēlēties konkrēta ražotāja vakcīnu pret Covid-19. 28% aptaujas dalībnieki uzsvēruši, ka nevēlas nevienu vakcīnu pret Covid-19.
Atbildot uz jautājumu, kuri apsvērumi respondentam būtu svarīgi, ja būtu iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19, 47% iedzīvotāju atbildējuši, ka būtiska ir ražošanas valsts. 44% norādījuši, ka vēlētos vakcinēties ar vakcīnu "Sputnik V", 30% - ar "Pfizer-BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty", 19% - ar "Moderna" vakcīnu. Tikai 6% respondentu norādījuši, ka gribētu izvēlēties "Astra Zeneca" vakcīnu.
16% iedzīvotāji norādījuši, ka viņiem ir svarīgas vakcīnas sastāvdaļas, 10% - svarīgi, ka vakcīna ir izstrādāta, izmantojot mRNA tehnoloģiju, 5% - svarīgi, lai vakcīna ir izstrādāta, neizmantojot mRNA tehnoloģiju. 2% iedzīvotāju nozīmīgi, lai tā būtu visdārgākā iespējamā vakcīna, bet 1% svarīgi, lai tā būtu vislētākā iespējamā vakcīna. Citi apsvērumi bijuši 10% respondentu.
SKDS no šā gada 19.februāra līdz 23.februārim ar interneta starpniecību aptaujāja 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.