Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) saņēmusi Kultūras ministrijas (KM) atzinumu par divu miljonu latu finansējuma piešķiršanu Rīgas Doma katedrāles restaurācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas kultūras pieminekļu saglabāšanai.
LELB pārstāvis Kaspars Upītis aģentūru LETA informēja, ka kopējo projekta "Rīgas Doma saglabāšana un sociāli ekonomiskā potenciāla efektivitātes uzlabošana" finansējumu veido ERAF finansējums 1 999 999 latu apmērā un LELB finansējums 2 000 001 lata apmērā.
Projekta laikā paredzēti restaurācijas darbi, kas ietver Rīgas Doma vidusjoma, sānjomu un šķērsjomu jumtu konstrukciju renovāciju, fasāžu renovāciju, tai skaitā vitrāžu restaurāciju, kapitulzāles, baptistērijas un sakristejas renovācijas būvdarbus, tai skaitā arheoloģiskos izrakumus un ārsienas kanāla izbūvi. Paredzētais projekta ilgums ir divi gadi.
Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa renovācijas darbu programma ir izstrādāta KM speciāli izveidotājā darba grupā 2008.gadā. Tā paredz restaurācijas darbu veikšanu desmit gadu laikā ar kopējo finansējumu 38 341 943 latu. ERAF finansējuma piesaistīšana ir pirmais solis šīs programmas īstenošanā.
Vienlaikus tiek veikts arī aktīvs darbs finansējumu piesaistīšanai turpmākiem restaurācijas darbiem Rīgas Domā. Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa likums paredz valsts un pašvaldību dalību Rīgas Doma restaurācijas un renovācijas darbu finansēšanā.
Jau ziņots, ka 25.oktobrī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalstīja ieceri slēgt līgumu ar LELB par Doma baznīcas restaurāciju, piešķirot šim nolūkam līdz 1 999 980 latus no pašvaldības budžeta. Iecerēts, ka finansējums LELB tiks piešķirts dotācijas veidā un pārskaitīts no Rīgas pašvaldības budžeta programmas "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem" saskaņā ar noslēgto līgumu. Galīgais lēmums par līguma slēgšanu starp Rīgas pašvaldību un LELB būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Rīgas domes lēmumprojektā noteikts, ka pašvaldības līdzfinansējuma apjoms restaurācijai kopumā būs ne lielāks par 1 999 980 latiem. 2010.gadā šim nolūkam plānots piešķirt līdzfinansējumu līdz 502 000 latu, 2011.gadā un turpmākajos gados - līdz 1 497 980 latus.
Rīgas Doms ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, 2004.gadā iekļauts Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 100 apdraudētāko pieminekļu sarakstā, kā arī Pasaules pieminekļu fonda 2006.gada 100 Pasaules apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Lai arī pēdējā gadsimta laikā Rīgas Doms ir pārdzīvojis trīs rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbus, kuru izpildījumu noteica attiecīgā laika pieredze, zināšanas, politiskie un ekonomiskie aspekti, pašlaik Rīgas Doms atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
Doma baznīcas prioritārie darbi ir jumta konstrukciju renovācija un seguma nomaiņa, ēkas fasāžu restaurācija un ērģeļu prospekta restaurācija, kas kopumā varētu izmaksāt četrus miljonus latu. Iecerēts, ka trīs neatliekamos Doma baznīcas darbus varētu paveikt trīs līdz četru gadu laikā. Darbi būtu jāpabeidz līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Patlaban lielākā problēma ir dievnama jumta seguma konstrukcijas, jo caurumi jumta segumā, ūdens kondensācijas un kapilāri kāpjošā ūdens radītais mitrums ēkā ir izraisījis koksnes trupes sēņu un kokgraužu bojājumu izplatīšanos, kā dēļ deformējušās jumta un torņa konstrukcijas. Savukārt nevienmērīgā ēkas daļu sēšanās izraisa plaisu un deformāciju veidošanos ēku konstrukcijās.
Baznīcas jumtā saglabājušās koka konstrukcijas pat no 17.gadsimta otrās puses laikiem. Lai nodrošinātu Rīgas Doma kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, Doma baznīcas ērģeļu zonā būtu nepieciešams nodrošināt konstantu mikroklimata režīmu. Ievērojot to, ka nav iespējams izveidot konstantu mikroklimata nodrošināšanu visā Doma zālē, to būtu nepieciešamas nodrošināt ērģelēm, pretējā gadījumā tās aizies postā.