Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka pašlaik ministru kabinets diskutē par dažādu ieviesto ierobežojumu sakārtošanu, pārskatīšanu, nevis atvieglošanu.
Ministrs atzina, ka daudzi ministri nerunā par ierobežojumu atvieglošanu, bet aicina jēgpilni sakārtot esošo sistēmu.
Joprojām daudzas nozares ietekmē stingri ierobežojumi. Ministrs pauda, ka ir nepieciešams revidēt pieņemtos mērus un sistēmu ir nepieciešams sakārtot. Par piemēru viņš minēja sabiedrisko ēdināšanu.
"Tuvojas siltais laiks, kāpēc nevarētu laicīgi saplānot darbu ar ēdienu piegādi uz terasēm."
Kā arī ir nepieciešams sakārtot situāciju, kas saistās ar sabiedriskajiem transportiem un rindām pie veikaliem. Sakārtojot esošo sistēmu, ministrs paredz, ka arī epidemioloģiskā situācija valstī uzlabosies.
Ģirģens pauda, ka ir novērojis to, ka cilvēku psihoemocionālais stāvoklis ir kritisks. Tādējādi valdībai vajadzētu uzlabot komunikāciju ar sabiedrību un atgādināt, ka ir jāievēro prevencijas bāzes uzdevumi - divu metru distance, roku higiēna, telpu vēdināšana.
"Bet pārējie pasākumi, kuri īsti nestrādā, tur vajadzētu piesaistīt speciālistus un atteikties no tiem ierobežojumiem, kuri ir sevi izsmēluši."
Ministrs pauda, ka neviens pašlaik nevar atbildēt uz to, cik ilgi pandēmija turpināsies. Pašlaik ir nepieciešams piesaistīt dažādu nozaru ekspertus un sagatavot turpmāko plānu uz 3 vai 5 gadiem, lai varētu sadzīvot ar vīrusu. Ģirģens skaidroja, ka situāciju nevar risināt tikai nedēļas, mēneša vai pusgada griezumā.
"Ja kāds runā, ka šis vienīgais izejas scenārijs ir vakcinācija, tad man jūs ir jāapbēdina. Ja mēs lasām starptautiskā līmenī dažādu zinātnieku rakstus, tad zinātieki norāda, ka pastāv dažādi riski, ka vīruss var mutēties, ka vakcīnas efektivitāte var samazināties, ir arī revakcinācijas process," kamēr viena sabiedrības daļa tiek vakcinēta, potētajiem jau var beigties imunitāte.
Valdības mērķis ir ilgtspējīgas sistēmas sakārtošana, lai neatkarīgi no vakcinācijas procesa cilvēki var strādāt.
Tomēr, ja sabiedrība būs nogurusi un nepakļausies loģiskiem ierobežojumiem, tad situācija nekļūs labāka un ieilgs. Viņš min, ka Valsts policija ir ziņojusi, ka ierobežojumus visvairāk neievēro sociāli aktīvākā sabiedrības daļa, cilvēki vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Šie cilvēki neievēro pulcēšanās ierobežojumus vai ir mazāk uzmanīgi.
Ģirģens pauda, ka neskatoties uz šo situāciju, nav pamata atsākt mājsēdi.
"Mājsēdei nav pamata turpināties, nav pamats ieviest komandantstundu."
Ministrijai ir pietiekami daudz resursu, lai koncetrētu spēkus uz sociāli aktīvajām stundām, patruļām publiskajās vietās.
Šobrīd Valsts policijas uzraudzībā aptuveni 20 tūkstoši cilvēku atrodas pašizolācijā. Vairāki no tiem īpaši nevēlas pakļauties Veselības inspekcijas norādēm.
Dienesti ir vairāk vērsti uz to, lai konsultētu, nevis sodītu.
"Nevajag sekot līdzi sociālo mediju propogandai, ka Valsts policija ir tendēta sodīt."
