Operatīvajai vadības grupai līdz nākamai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē - pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Sēdes laikā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) rosināja valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdēs uzaicināt arī Operatīvās vadības grupas pārstāvjus, lai tie sniegtu informāciju par šajā grupā lemto attiecībā uz priekšlikumiem Covid-19 krīzes mazināšanai. Pabrika ieskatā, Operatīvās vadības grupas sēdes ir pārāk ilgas un tajās lemtais ne vienmēr top ministriem zināms. Šim viedoklim pievienojās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš rosināja reorganizēt Operatīvās vadības grupu.
Kariņš aicināja kolēģus "nemānīt sevi" un piebilda, ka Operatīvā vadības grupa pamatā sastāv no valsts sekretāriem, kuri vadības grupas sanāksmēs atkārto to, ko saka ministri. Šim apgalvojumam gan nepiekrita Bordāns, kurš norādīja, ka viņš no Tieslietu ministrijas darbiniekiem vēlētos saņemt informāciju par vadības grupā lemto, tomēr viņi šādu informāciju nevar sniegt, jo vadības grupa pēc sēdēm nepieņem konkrētus jautājumus. Tieslietu ministra vērtējumā, Operatīvās vadības grupas sēdēs notiek vienkārši parunāšana.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka Covid-19 krīze ir jāiznes visai valdībai, nevis Veselības ministrijai. Vienlaikus ministrs pauda bažas par valdības plānotajiem ierobežojumiem un sabiedrības gatavību tos ievērot. "Pie papildus ierobežojumu noteikšana, ir jāraugās, kā sabiedrība uz tiem reaģē. Ja pieņemam nepieciešamus ierobežojumus, bet sabiedrība tos neievēro, tad tas rada lielas problēmas," uzsvēra Plešs.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka līdzīgi kā citi Ministru kabineta kolēģi vēlas saprast laika grafiku, kādā valdība turpmāk lems par ierobežojumiem, kā arī piekrīt tam, ka būtu jāpārskata Operatīvās vadības grupas darbs un, iespējams, jāpapildina tās sastāvs, jo tās lēmumi un ieteikumi valdībai ne vienmēr bijuši zinātniski pamatoti.
Savukārt Kariņš norādīja uz sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Covid-19 krīzē, kā arī problēmām ministriju sadarbībā. "Ja ministrijas sadarbotos un skatītos plašāk, nevis caur savām zirga klapēm, mums būtu labāki lēmumi. Ja ir bijusi nekonsekvence, tad tas ir atspulgs tam, kā mēs līdz šim strādājām," uzsvēra premjers, piebilstot, ka bez valdības neviens cits neuzņemsies atbildību par notiekošo.
Ministru prezidenta vērtējumā, situācija ar Covid-19 izplatību ir dinamiska, jo parādās ne tikai jauni Covid-19 paveidi, bet arī jārisina jautājums ar vakcinācijas procesu. "Ja kāds iedomājas, ka kāds varēs pasniegt uz paplātes skaidru modeli, tad tādam cilvēkam nav vietas Ministru kabinetā. Mēs strādājam sarežģītos apstākļos ar trūkstošu informāciju. Sabiedrības viedoklis vienmēr būs mainīgs - kāds kaut ko atbalstīts, kāds neatbalstīs. Tāpēc mums ir jāapzina varianti, kā turpmāk rīkoties," uzsvēra Kariņš.
Valdība atbalstīja Kariņa priekšlikumu, ka Operatīvā vadības grupa līdz nākamajai nedēļai izstrādās vismaz divus rīcības variantus Covid-19 krīzē. Pirmais variants būtu izvērtēt Veselības ministrijas priekšlikumu ieviest lielākus ierobežojumus, bet otrs variants paredz, ka ministrijas sagatavotu priekšlikumus ar jomām, kurās tās vēlētos mīkstināt ierobežojumus.
Premjers piebilda, ka, strādājot pie priekšlikumiem, būs jāvērtē, kā mainīsies saslimstības ar Covid-19 un mirstības rādītāji, ka tiktu ieviests kāds no šiem variantiem.