Saeimas komisija atbalsta Anitas Rodiņas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam

Saeimas Juridiskā komisija šodien lēma atbalstīt Anitas Rodiņas kandidatūru Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam.

Par Rodiņas kandidatūras atbilstību ST tiesneša amatam un viņas kandidatūras virzīšanu balsojumam Saeimā - nobalsoja deviņi Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, bet Aldis Gobzems ("Likums un kārtība") un Jūlija Stepanenko ("Likums un kārtība") balsoja pret.

Rodiņa norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, jo konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzina Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.

Tāpat kandidātei ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu kandidāte guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm. Rodiņa arī norādīja, ka, vadot Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums ST, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.

Atbildot uz deputātes Ineses Voikas (AP) jautājumu par to, kā kandidāte vērtē atsevišķu Saeimas deputātu komentārus par ST, kuros tiek apšaubīta tās lietderība, Rodiņa sacīja, ka viņu neizbrīnīja šāda retorika, jo šī bijusi jau trešā reize, kad ST lēmums kalpoja par iemeslu diskusijām, kas skar jautājumus par tiesas lietderību un nepieciešamību.

"Pat izsakot šādu domu skaļi, ceru, ka līdz galam minēto domu paudēji tā nedomāja, jo es nevaru iedomāties situāciju, ka mēs atteiktos no ST, tas būtu ārkārtējs lēmums visā Eiropas tiesību telpā," sacīja Rodiņa.

Gobzems iztaujāja tiesnesi par viņas nostāju sakarā ar pērna gada ST spriedumu, par Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam, kurš pēc viņa domām būtiski paplašina netradicionālo ģimeņu tiesības.

Rodiņa norādīja, ka ST arī konkrētajā spriedumā nav izgājusi no saviem rāmjiem, bet norādīja, ka spriedumā viņai bija dažas detaļas, kura teksta "slīpēšanas" laikā bija pazudušas.

Tagad par Rodiņas ievelēšanu ST tiesneša amatā lems Saeima. Lai Rodiņu ievēlētu ST tiesneses amatā, par viņu jānobalso vismaz 51 parlamenta deputātam.

Kā ziņots, iepriekš Tieslietu padome pēc Rodiņas uzklausīšanas lēma atbalstīt viņas kandidatūru ST tiesneša amatam.

"Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā Vienotība" parlamenta frakcijas ST tiesneša amatam virzīja Rodiņu.

AP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva pauda, ka pēc trīs mēnešu pārtraukuma pienācis laiks vienoties par ST kandidātu. Viņa norādīja, ka Rodiņa ir augsti profesionāla kandidāte, kurai ir laba izpratne par tiesiskumu un izredzes saņemt vairāku frakciju atbalstu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre, iepriekšējā ST tiesneša vēlēšanu posmā amatam izvirzītā Inese Lībiņa-Egnere (JV) akcentēja, ka Rodiņa ir augstas raudzes konstitucionālo tiesību zinātniece, ar starptautisku pieredzi tiesību zinātnē un akadēmiskajā darbā, viņas augstās profesionālās spējas pierādītas arī LU Juridiskās fakultātes dekānes amatā. "ST Anitas Rodiņas pievienošanās būtu milzu ieguvums," pārliecināta Lībiņa-Egnere.

Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015.gadā, savukārt 2019.gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.

Iepriekš JV un AP virzīja katra savu kandidāti ST tiesneša amatam, taču nevienam no kopumā pieciem amata pretendentiem neizdevās iegūt balsu vairākumu parlamentā. Šī iemesla dēļ tika izsludināta atkārtota kandidātu pieteikšana minētajam amatam.