Pavļuts: Iespējams, būs jālemj par pakalpojumu un pārvietošanās ierobežošanu

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Kontekstā ar trešo Covid-19 vilni, kas jau veicinājis saslimstības pieaugumu citviet Eiropā, Latvijā, iespējams, būs jālemj par konkrētu jomu pakalpojumu un pārvietošanās ierobežošanu, "Tvnet" radījumā "Nedēļas fokusā" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Trešdien Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja, ka trešais Covid-19 uzliesmojuma vilnis ir sagaidāms divu līdz četru nedēļu laikā. Tā rezultātā Lieldienās slimnīcu noslodze varētu būt divas reizes augstāka nekā Ziemassvētkos.

Pavļuts šajā kontekstā pauda viedokli, ka valdības uzdevums būtu vienoties par skaidru rīcības plānu tam brīdim, kad "mirgos sarkanās lampiņas uz vadības paneļa". Līdzīgi kā citās valstīs, ministra ieskatā, iespējams, būs jālemj par ierobežojumiem attiecībā uz pārvietošanos un pakalpojumiem, tomēr tie, pēc ministra vārdiem, būs "gala lēmumi".

"Piemēram, Lietuvā, kur šie pārvietošanās ierobežojumi ir bijuši, kritums [saslimstībā ar Covid-19] ir bijis daudz straujāks," argumentēja Pavļuts.

Vienlaikus, salīdzinot abas valstis, Pavļuts sacīja, ka kaimiņvalstī patlaban saslimstība ar Covid-19 ir ievērojami zemāka nekā Latvijā, kas nozīmē, ka trešais vilnis šeit varētu nākt "ar smagākām sekām".

Cita starpā politiķis skaidroja, ka patlaban tiek strādāts pie Covid-19 datu kvalitātes un jau nākamnedēļ tiek plānots divkāršot Covid-19 celmu sekvenēšanas jaudas, kuras paredzēts turpināt audzēt arī pēc nākamās nedēļas.

Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs vakar valdības sēdē sacīja, ka pēc vairāku nedēļu sarukuma patlaban epidemioloģiskā situācija Latvijā atkal pasliktinājusies, jo pieaug Covid-19 gadījumu skaits septiņu dienu periodā.

Vienlaikus nedēļas griezumā nedaudz pieaudzis veikto Covid-19 testu skaits, bet šis pieaugums epidemiologa vērtējumā nav gana liels, lai tas liecinātu, ka gadījumu skaits pieaudzis, jo veikts vairāk testu. "Šis pieaugums lielākoties pašreiz ir saistīts ar to, ka situācija patiešām zināmā mērā pasliktinājusies," piebilda Perevoščikovs.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais