"airBaltic" šefs: Ja varat pateikt, kad atsāksies lidojumi, es pateikšu, cik naudas vajadzēs

No vakcinācijas tempa Eiropā būs atkarīgs tas, vai un cik naudas vēl nāksies ieguldīt valstij piederošajā lidsabiedrībā “airBaltic”, kas jau pērn no budžeta saņēma 250 miljonus eiro. Vaicāts par jaunu naudas piešķīrumu lidsabiedrībai, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) LTV raidījumam “de facto” minēja, ka “tāda varbūtība pastāv”, ja Eiropā aviopārvadājumos situācija neuzlabosies.

2019.gadā “airBaltic” pārvadāja 5 miljonus pasažieru, pērn - tikai 1,3 miljonus. Pagājušajā nedēļā “airBaltic” vadītājs Martins Gauss publicēja viedokli, ka līdz ar vakcināciju pieaugs ceļotgribētāju skaits. Taču rakstā arī bija norāde uz to, ka Eiropas lidsabiedrības sagaida daži smagi mēneši un valstu atbalsts avio nozarei ir nenovēršams. Ne viens vien to iztulkoja, kā augsnes gatavošanu jaunam valsts ieguldījumam “airBaltic”.

Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ valdība jau pērn martā nolēma neatprasīt “airBaltic” senāku aizdevumu 36 miljonu eiro apmērā, bet konvertēt šo naudu akcijās. Taču Eiropas Komisija tam nepiekrita. Vasarā ar komisiju tika saskaņots cits “airBaltic” stiprināšanas plāns - 250 miljonu eiro ieguldījums “airBaltic” kapitālā.

Skaidrs, ka Covid-19 krīzes gadā valsts naudu visiem dalīja ar krietni vieglāku roku. Taču līdzšinējais atbalsts “airBaltic” uz kopējā fona izceļas. 250 miljonu eiro ieguldījums ir tik pat liels kā, piemēram, nodokļu pagarinājums visiem Latvijas uzņēmumiem kopā. Gandrīz divtik vairāk nekā izmaksāja dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās visa pagājušā gada laikā.

Kompānijas prezidents Gauss intervijā “de facto” apgalvo, ka papildu naudu vēl nelūdz. Bet vai to darīs, tas būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem Eiropā.

“Mēs šim gadam esam plānojuši piecus dažādus scenārijus, un divos no šiem scenārijiem mums joprojām būtu nauda gada beigās. Bet scenārijā, kad nav izmaiņu esošajā situācijā, tad mēs - tāpat kā citas lidsabiedrības jau tagad dara - prasīsim palīdzību. Bet pašlaik mēs neesam vērsušies pie Latvijas valsts pēc papildus naudas, bet mēs sakām, ka pārskatīsim situāciju ar vakcināciju pavasarī,” skaidroja Gauss.

Tagad “airBaltic” balstās uz prognozi, ka lidojumu kļūs vairāk martā un aprīlī un rezervācijas normalizēsies septembrī.

Lūgts minēt konkrētākas naudas summas, ar ko nodokļu maksātājiem būtu jārēķinās, Gauss atbild, ka pašlaik “airBaltic” izmaksas ir 3,5 miljoni eiro nedēļā. Tiklīdz būs iespēja lidot, šiem izdevumiem pretī parādīsies arī ieņēmumi.

“Ja jūs man varat pateikt, kad visi lidojumi būs iespējami, tad es varēšu pateikt, cik naudas “airBaltic” vajadzēs,” nosaka “airBaltic” prezidents.

Kā noprotams, sliktākais scenārijs ir, ka situācija neuzlabojas veselu gadu. “Es varu pateikt skaitli, ja mēs nelidojam vēl vienu gadu. Ja mēs nelidojam līdz 2022.gada februārim, tad maksimālie zaudējumi būtu 182 miljoni eiro. Šis ir scenārijs, ko mēs arī aplūkojam, bet, protams, mūsu pieņēmums ir būtiski labāks,” sacīja Gauss.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmē, ka valdība būs gatava “airBaltic” palīdzēt, bet lielās neskaidrības dēļ ir izvairīgs par to, vai naudu vajadzēs un cik.

“Es rēķinos, ka tāda varbūtība pastāv, jo skaidrs, ja situācija neuzlabojas un Eiropā mēs neturpinām savstarpējos lidojumus, tad skaidrs, ka visai aviācijas nozarei Eiropā būs jāsniedz atbalsts,” prognozēja Linkaits.

Aviokompānijā skaidro, ka valdības vasarā piešķirtā nauda palīdzēja segt “airBaltic” lidošanas izdevumus, lidmašīnu līzingu un uzturēšanu. Vairāk nekā 60 miljonus eiro kompānija atmaksāja pasažieriem par atceltajiem reisiem.

“airBaltic” arī taupīja atlaižot 40% darbinieku, kopskaitā - 700. Intervijā pērn martā Gauss apsolīja visus gada laikā pieņemt atpakaļ, bet tagad atzīst, ka pašlaik visiem atlaistajiem darbu piedāvāt nevar, bet nākotnē - noteikti.

“Vai un cik pieņems darbā, mēs nezinām. Visvairāk ir atlaisti piloti un stjuarti. Pašlaik, kamēr lidojumi neatjaunojas, šī ir tā grupa, kas ir cietusi visvairāk,” skaidro Latvijas aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Arodbiedrībā uzskata, ka lidsabiedrība ietaupa uz nodokļu rēķina, visus pilotus iznomājot no sava meitas uzņēmuma “Aviation Crew Resaurces”. Pilotiem alga tur esot zemāka, bet viņiem piedāvā kļūt par akcionāriem, izsniedz aizdevumus un gada beigās, izmaksājot dividendes, parādu dzēš.

Uz jautājumu, vai “airbaltic” šādi optimizē nodokļus, lidsabiedrība tieši neatbildēja, bet uzsvēra, ka “airBaltic” meitassabiedrība 2019.gadā bija lielāko algu maksātājs valstī, rēķinot pēc sociālajām iemaksām uz darbinieku. Šo pilotu nodarbināšanas shēmu pašlaik vērtē tiesa vairākos darbinieku strīdos pret “airBaltic”.

Satiksmes ministrs Linkaits atzīmē, ka šādi pilotus nodarbina aviokompānijas arī citur pasaulē. “Neesmu dzirdējis no Valsts ieņēmumu dienesta, ka kādā pārbaudē kāds nodoklis nebūtu samaksāts,” sacīja ministrs.

Covid-19 krīzes sākumā “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Gauss paziņoja, ka atsakās no sava atalgojuma līdz brīdim, kad varēs atsākt regulāros lidojumus. Gausa ikgadējie ienākumi no “airBaltic” pēdējos gados pārsnieguši miljonu eiro.

Kā noskaidroja “de facto”, Gauss bez atlīdzības strādājis tikai vienu mēnesi. Maijā, kad “airBaltic” atsāka regulāros lidojumus, tika atjaunota Gausa atalgojuma izmaksa, bet ar 20% samazinājumu tāpat kā pārējiem vadošajiem “airBaltic” darbiniekiem. Savukārt oktobrī visai komandai tika atjaunota alga 100% apmērā, jo lidsabiedrība bija izpildījusi noteiktos biznesa mērķus.

Gausu šķiet nedaudz aizkaitina runas par lielo valsts finansējumu “airBaltic”. Viņaprāt, sabiedrībā līdz galam neizprot “airBaltic”pienesumu ekonomikai krīzes gadā, pārvadājot ne tikai pasažierus, bet arī miljoniem vēstuļu un paku.

“Diskusijas ir tikai par to, cik naudas mēs saņēmām, bet no otras puses - “airBaltic” ieņēmumi labos gados ir virs 500 miljoniem eiro. Un mēs ejam uz to, lai būtu pēc apgrozījuma lielākā kompānija valstī. Mēs kā “airBaltic” esam globāls zīmols. Mēs esam vienīgais zīmols, kas patiešām ir zināms ārpus valsts. Un “airBaltic” ienākumi nākotnē pārsniegs miljardu, tikai pateicoties visām lidmašīnām, ko esam pasūtījuši,” solīja Gauss.

Jāatzīmē, ka kompānijai vajadzēs atgūties visai strauji, lai piecos līdz septiņos gados, kā paredz vienošanās ar Eiropas Komisiju, atdotu valstij ieguldīto naudu.