IZM: No pirmdienas klātienes mācības mazākajās klasēs var atsākt 64 skolas

© Romāns Kokšarovs/F64

No nākamās pirmdienas, 22.februāra, klātienes mācības 1.-4.klasēs var atsākt 64 skolas no 25 pašvaldībām ar zemu Covid-19 saslimstība rādītāju, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

IZM saskaitījusi, ka šajās 64 skolās darbu klātienē var atsākt 902 skolotāji, kas māca 1.- 4.klases, 1130 pārējie pedagoģiskie darbinieki un 1087 tehniskie darbinieki. Kopējais izglītības iestāžu darbinieku skaits, kas varēs atgriezties klātienes mācību procesa organizēšanā, veido 3166.

Pēc IZM informācijas, Alsungā klātienes mācību organizēšanā 1.-4.klasei varēs atgriezties 33 skolu darbinieki, Aucē - 125, Burtniekos - 126, Cesvainē - 82, Dagdā - 154, bet Durbē klātienes mācību organizēšanā varēs piedalīties 43 izglītības iestāžu darbinieki.

Ērgļos klātienes mācībās varēs atgriezties 39 izglītības iestāžu darbinieki, Krustpilī - 207, Kuldīgā - 434, Ķegumā - 96, Mālpilī - 49, Mērsragā - 42, Naukšēnos - 60, Neretā - 80, Pāvilostā - 65, Pļaviņās - 77, bet Rūjienā darbu klātienē varēs atsākt 77 skolas darbinieki.

Klātienē darbu varēs atsākt arī 152 Salacgrīvas pašvaldības skolas darbinieki, Saulkrastos - 119, Siguldā - 327, Skrīveros - 81, Skrundā - 101, Tērvetē - 120, Vecpiebalgā - 129, savukārt Vecumniekos klātienes mācības drīkst atsākt 298 skolas darbinieki.

IZM nav apkopota informācija par pedagogiem vecumā grupā virs 60 gadiem vai hroniskajiem slimojošajiem, kuri līdz vakcinācijas sākumam drīkstēs turpināt mācības sniegt attālināti.

LETA jau ziņoja, ka no nākamās pirmdienas, 22.februāra, klātienes mācības 1.-4.klasei varēs atsākt skolas no 25 pašvaldībām.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Savukārt nākamās nedēļas otrdienā, 23.februārī, ministri vienosies par konkrētiem kritērijiem, lai SPKC varētu skaidri lemt par klātienes mācību atļaušanu gadījumos, kad pašvaldības saslimstības rādītājs būs nedaudz augstāks par 200, ņemot vērā arī pašvaldības apdzīvotību.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ceturtdien preses konferencē informēja, ka pašvaldību atbilstību "drošās skolas" prasībām valdība pārskatīs ik pēc divām nedēļām. Ja pašvaldībā šo divu nedēļu laikā novēros strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, kas pārsniegs 200 saslimušos 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, tad pēc ""A, B, C" modeļa" tikšot vērtēts, kā saslimstība pašvaldībā ietekmē skolas klātienes mācības un vai saslimstība ir konstatēta pašā skolā. Atbilstoši izvērtējumam pašvaldība varēs lemt par skolas slēgšanu klātienes mācībām vai nē.

Izglītības iestādei būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto iknedēļas testēšana. Vērtējot, vai izglītības iestādē ir iespējams ievērot distancēšanās prasības, aprēķinam jāpieņem, ka vienam izglītojamam nepieciešams nodrošināt trīs kvadrātmetrus no mācību telpu platības.

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.