Valdības lēmumu no 1. marta atļaut strādāt frizieriem un manikīra un pedikīra speciālistiem skaistumkopšanas nozare uzņēma ar dalītām sajūtām, vēsta LTV "Panorāma". Frizieru salonos bez mitas zvana tālruņi un jau izveidots garš gaidītāju saraksts. Tāpat, visticamāk, pieaugs pakalpojuma cena. Savukārt kosmētiķi un citi speciālisti, kuru darba atsākšanai durvis aizcirta tieši veselības ministra neizpratne, uzskata, ka viņi ir pazemoti un noteikti tiesāsies.
Pēc paziņojuma, ka 1. martā frizieri un manikīra meistari darbu varēs atsākt, salonu telefoni zvana vienā zvanīšanā, vēsta LTV.
“Es esmu ļoti priecīgs, tā ir gaisma tuneļa galā! Vismaz zinām datumu, kurā varēsim sākt strādāt. Ir labi, ka ir laiks sagatavoties. Jo mēs pat nezinām, vai varēsim visas prasības izpildīt. Ir jāsaplāno klientu plūsma un tas, kurš meistars nāks uz darbu, kurš paliks dīkstāvē,” atzina salona “RigaTopHair” īpašnieks un frizieris Andris Kačanovskis.
Klientiem jārēķinās, ka pieaugs pakalpojuma cena. Un ir skaidrs, ka arī visi meistari reizē darbu nevarēs atsākt, jo būs jāievēro dažādas prasības.
Tas ietekmēs gan gaidīšanas laiku, gan cenu. Tā noteikti pieaugs.
“Nevarēs strādāt visi meistari. Citi paliks dīkstāvē. Samazināsies klientu plūsmas apjoms. Un noteikti tas sadārdzinās visu cenu. Mēs pārskatīsim cenrādi. Vajadzētu saskaitīt visus izdevumus, kas ir klāt. 10 % robežās apmēram,” prognozēja Andris Kačanovskis. “Mums ir gaidīšanas liste. Un tad šodien sāks atzvanīt. Pāris desmiti gaida rindā,” stāstīja salona īpašnieks.
Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte norādīja, ka aizvien nedrīkst strādāt kosmētiķi, masieri, podologi, pirtis. “Neļauj strādāt sertificētām ārstniecības personām, kuras jau šobrīd sniedz pakalpojumus iestādēs zem ambulatora pakalpojuma, - tā ir kropļojoša konkurence,” pauda Ulberte.
Pēc ceturtdienas valdības lēmuma apvainojušies ir skaistumkopšanas speciālisti. Tieši veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) iebilda tam, ka darbu atsāktu visi. Un tieši šiem speciālistiem, atšķirībā no frizieriem un manikīra veicējiem, ir medicīniskā izglītība.
“Mēs vairākas reizes esam aicinājuši Pavļutu tikties, lai skaidrotu, bet šobrīd ļauj tikai tiem, kas duras acīs - garie mati un nekoptie nagi. Es to uzskatu par ņirgāšanos,” sacīja Ulberte.
Īpaši negodīgu šo situāciju padarot tas, ka veselības centros gan pēdu aprūpes speciālisti, gan masieri darbu turpina. “Te ir tas pats absurdais pieņēmums, ka baznīcā nezog un slimnīcā nevar inficēties. Es nedomāju, ka šis ir pamatots arguments dažiem ar vienādu kvalifikāciju liegt, bet citiem - pievērt acis,” sacīja Ulberta. Veselības centri to atklāti reklamē, nebaidoties no sodiem. Un tas tiek pieļauts.
“Nozare var apsvērt nostāju tādu - tad nesniedzam nekādus pakalpojumus. Tad iztiekam visi bez šiem pakalpojumiem un domājam, kā pusgadu, gadu kompensēt dīkstāvi. Un vienkārši izbeidzam diskutēt. Jo visdrošāk ir nesniegt [pakalpojumu] vispār!” sacīja Ulberte.
Skaistumkopšanas speciālisti uzsver, ka šajā gadījumā viennozīmīgi sekos tiesvedība - administratīvās vai Satversmes tiesas līmenī.
Ierobežojumus skaistumkopšanas nozarē noteica no 2020. gada 9. novembra, izsludinot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija nolēmušas vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19 ierobežošanas nolūkā noteiktajiem darbības aizliegumiem.
