Katram Latvijā ir savi uzdevumi, kā mazināt nabadzību, – savi valdībai, savi pašvaldībai un savi katram cilvēkam, jo ikviens no mums ir spējīgs paveikt kādu labu darbu, uzskata eksprezidente, Eiropas gada pret nabadzību labas gribas vēstniece Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa, atklājot labo darbu Pogu karti, savu pogu piesprauda Kurzemē.
Labo darbu Pogu karte ir Latvijas kontūrkarte, pie kuras ikviens iedzīvotājs par kādu dzīvē paveiktu labo darbu var pielikt savu pogu, kas simbolizē solidaritāti – spēju palīdzēt līdzcilvēkiem un atbalstīt grūtā brīdī ne tikai materiāli, bet arī ar labu vārdu, zināšanām un praktisku palīdzību.
Aicina rīkoties
"Par Eiropu mēdzam domāt kā par vienu no bagātākajiem reģioniem pasaulē, kur valda līdztiesīga ienākumu sadale, taču dati liecina, ka ap 80 miljonu eiropiešu dzīvo uz nabadzības riska robežas," saka V. Vīķe-Freiberga. Viņa norāda, ka krīzes situācijā palielinās trūcīgo cilvēku skaits un uz šīm akūtām situācijām, protams, ir jāreaģē nekavējoties, taču nedrīkstētu aizmirst, ka ir cilvēki, ģimenes, kuras dzīvo hroniskā nabadzībā. Proti, nabadzība nav krīzes radīta. Tās apmēri atkarīgi arī no tā, kā valdība iekasē nodokļus un kā sabiedrības labumi tiek sadalīti starp sabiedrības grupām.
Eksprezidente netieši aicināja valdību rīkoties, izpildot tai deleģētos uzdevumus, savukārt sabiedrībai atgādina, ka ikviens ir spējīgs uz labu darbu, kas nav tikai finansiāla palīdzība. "Būtiska ir arī sabiedrības attieksmes maiņa pret citādo," uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.
Rīga vienos
Neatkarīgā rakstīja, ka Latvija Eiropas pretnabadzības gadā nepiedalījās ar savu valsts programmu blakus citām ES valstīm (valdība noraidīja sagatavoto programmu, jo tas prasīja vairāk nekā 100 000 latu līdzfinansējumu), tomēr šā gada laikā izdevies īstenot dažādas aktivitātes arī bez valsts naudas. Tajos, kā atzīst pasākumu koordinatore Inete Ielīte, vislielākais ieguvums ir pieredzes apmaiņa, kā izrauties no nabadzības, kā sākt uzņēmējdarbību, kā neieslīgt pesimismā, kur meklēt palīdzību. "Ir cilvēki, kuri izmanto jebkuru iespēju strādāt, no viņiem var mācīties," sacīja I. Ielīte.
Šī labā pieredze būs pieejama šonedēļ solidaritātes pasākumā Rīga vieno: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts Stacijas laukumā. Akciju Latvija organizē ar Eiropas Komisijas atbalstu. Piedalīsies gan valsts un pašvaldību iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, kuras ikdienā sniedz palīdzību cilvēkiem, kā arī būs pat zupas virtuve. Visas dienas garumā Latvijas Sarkanā Krusta stendā iedzīvotāji varēs ziedot ziemai nepieciešamās drēbes – cepures, šalles, cimdus. Iedzīvotājiem tiks stāstīts arī par Iespēju karti – informācijas avotu par palīdzību vistuvāk dzīvesvietai.
Eiropa palīdz
"Palīdzi citiem, jo, iespējams, kādu dienu palīdzību vajadzēs tev – šī atziņa ir solidaritātes pamatā, un tā ir Eiropas pamatvērtība," saka EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Lai gan labklājība, sociālā joma nav nodota ES kopīgai izlemšanai – ir 27 dalībvalstu sociālās politikas, tomēr Eiropai ir vienojoši mērķi. "Eiropa šo solidaritāti ir demonstrējusi konkrētā darbībā, ES galvojums ļauj Latvijai iziet no krīzes, Eiropas Sociālais fonds ir viens no galvenajiem finansētājiem daudzām palīdzības programmām," I. Šulca min piemērus. Eiropas gada pret nabadzību mērķis ir mobilizēt iedzīvotājus, organizācijas, pašvaldības un valsts institūcijas aktīvai rīcībai, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju vajadzības krīzes situācijā.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju nabadzības riska indekss Latvijā ir palielinājies no 19% 2004. gadā līdz 26% 2008. gadā un ir visaugstākais salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm.