Latvijas 92. jubilejā aicinās vārīt zupu un dziedāt himnu

Valsts svētkos 18. novembrī šogad paredzēts iedibināt jaunu tradīciju – kopā ar radiem un draugiem vārīt un ēst zupu, kurai dots jaunvārds – Lielzupa. Pērn izveidotā domubiedru grupa Trīs darbi aicināja uz kopīgu himnas dziedāšanu, ko šogad papildinās ar zupas vārīšanu un Lielvārdes jostas izveidošanu no svecēm vai lāzeriem.

Pērn juristam Mārtiņam Martinsonam radās ideja, ka Latvijas 91. jubileju varētu nosvinēt ar paziņām, kopīgi vārot zupu. 2009. gadā 18. novembrī bija samērā silts laiks, un svētki izdevušies uz goda. Nu viņš aicina arī pārējos iedzīvināt šādu tradīciju, jo arī citām valstīm esot līdzīgi rituāli. "Norvēģijā valsts svētkos ir tradīcija brokastīs baudīt maizīti ar garnelēm, Holandē goda lieta ir olu ēšana. Mums šādu tradīciju nav, bet ir iespējas to ieviest. Zupai nav nekādas receptes, ikviens to var vārīt pēc saviem ieskatiem," teic M. Martinsons.

Viņaprāt, 18. novembris varētu būt diena, kad ikviens varētu satikt savus tuvos un mīļos cilvēkus, parunāties, zupu vārot. Tas ir process, kas prasa ilgāku laiku nekā sviestmaižu sagatavošana. "Process, kas rada kopības izjūtu. Tieši tādu, kāda nepieciešama valsts svētkos. Tas interesantākais ir tajā, ka katrs, kurš nāk uz zupas vārīšanu, līdzi ņem kādu sastāvdaļu, iesaistoties tās gatavošanā. Protams, saimnieks ir atbildīgs, lai zupā būtu viss nepieciešamais un netiktu sajaukts kaut kas nesaderīgs," pārliecināts zupas vārīšanas idejas autors.

Tas, ka noteikti atradīsies idejas kritizētāji, viņu nesatrauc: lai tie, kas kritizē, nāk ar savu piedāvājumu, uzskata Mārtiņš.

"Ja vaicātu, ko māca skolā, tad latviešiem tipiskākā zupa ir soļanka, taču ikdienā tā ir pupiņzupa, kāpostu zupa, gaļas zupas vai cirvja zupas," nosmej Vincenta šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Domubiedru grupai Trīs darbi ir vēl tālejošāki mērķi – uz valsts simtgadi iedibināt vairākas tradīcijas, kā ikviens iedzīvotājs un visi kopā svin Latvijas jubileju. Pērn tā bija himnas dziedāšana pulksten deviņos vakarā. Šogad arī tāda paredzēta. Tāpat tiks turpināta virtuālās Lielvārdes jostas aušana, kurā ikviens var dot savu artavu interneta vietnē www.trisdarbi.lv, kur sadaļā Pasaki 3 labas lietas var atstāt vēlējumus vai labus vārdus Latvijai, kas pēc tam pārvēršas par Lielvārdes jostas fragmentu. Latvijas 91. jubilejas gadā kopumā šādā veidā radīts 21 kilometrs virtuālās jostas ar aptuveni 35 000 iedzīvotāju novēlējumiem.

Šīs idejas autors Andris Dieviņš šogad cer daļēji virtuālo jostu padarīt redzamu dabā, piemēram, dārzos, parkos, uz ēkām. "Meklējam radošu pieeju, kā ieviest jaunu tradīciju. Ja izdosies ar gaismu festivāla Staro Rīga dalībniekiem vienoties, iespējams, kādu fragmentu atveidosim ar lāzeru stariem. Nākotnē ir doma par ozolu vai kādu citu koku stādīšanu, kas varētu veidot Lielvārdes jostas fragmentus. Kā vienas no pirmajām vietām, kur to varētu ieviest, ir autoceļa Via Baltica pieturas," atklāj A. Dieviņš.

Trīs darbi aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju svētku vakarā iedegt mājokļu logos sveces vai ugunskuru pagalmā, kalna galā.