Arvien vairāk cilvēku "iekrīt" krāpniekus nagos internetā
Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju ir ne tikai saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, bet arī spējuši tos atpazīt, "neiekrītot" krāpnieku nagos, liecina Luminor veiktā aptauja.
Visbiežāk aptaujātie saskārušies ar krāpniecību, kas saistīta ar tirdzniecību internetā un neatbilstošu preču vai pakalpojumu saņemšanu, zvaniem par ienesīgiem darījumiem un viltus saitēm, kas ved uz dažādām internetbankām.
Aptaujājot iedzīvotājus par izplatītākajām krāpniecības metodēm, kas var nest finansiālus zaudējumus, aptuveni katrs desmitais (14%) atzina, ka, veicot pirkumu internetā, nav saņēmis solīto preci vai tā bijusi neatbilstoša interneta veikalā norādītajai informācijai. Ar šādu krāpniecības veidu visbiežāk saskārušies iedzīvotāji Vidzemē un Zemgalē - aptuveni katrs piektais aptaujātais.
Savukārt 8% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā saņēmuši zvanus par it kā ienesīgiem ieguldījumiem un uz tiem atsaukušies, tādējādi zaudējot arī finanšu līdzekļus. Visbiežāk pēc šādu zvanu saņemšanas naudu zaudējuši iedzīvotāji Latgalē - 10% gadījumos.
Vaicāti par krāpniecības gadījumiem saistībā ar banku pakalpojumiem, kopumā 18% Latvijas iedzīvotāju norādījuši četras biežākās situācijas. Tās ir - saņemts e-pasts vai SMS ar viltus saiti uz internetbanku, viltus zvans no "bankas" ar aicinājumu atjaunot vai nosaukt savus personas datus, zvans par aizdomīgiem darījumiem kontā, lūdzot tos identificēt, kā arī lūgums ievadīt datus "viltus" internetbankas saitē, tādējādi nodot tos krāpniekiem.
Interesanti, ka zvanus no viltus bankām visbiežāk saņēmuši tieši jaunieši vecumā līdz 29 gadiem - katrs desmitais, visretāk - cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
"Attīstoties digitālajām tehnoloģijām un mainoties iedzīvotāju paradumiem, arī krāpnieki izdomā arvien jaunus, mūsdienīgus krāpniecības veidus. Lai pasargātu un brīdinātu savus klientus par krāpniecības draudiem, Luminor nemitīgi atgādina saviem klientiem, ka nekādā gadījumā trešajām pusēm nedrīkst nodot savus personas datus un bankas pieejas datus. Esam gandarīti, ka jau nedaudz vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju spēj atpazīt šādas viltus situācijas un attiecīgi uz tām reaģē. Mūsu klientu drošība un labklājība ir mūsu prioritāte un gadījumos, ja radušās aizdomas par krāpniecības mēģinājumiem, aicinām nekavējoties ziņot savai bankai," norāda Luminor bankas informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.
Pandēmijas laikā, pieaugot iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpinājuši un attīstījuši arī "viltus" veikali. Aptauja liecina, ka 4% Latvijas iedzīvotāju nav spējuši atpazīt viltus veikalus, iepirkušies tajos un nodevuši savus kredītkartes datus trešajām pusēm.
Interesanti, ka par spīti augstākām digitālām prasmēm, viltus veikalus visretāk spēj atpazīt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Toties 7% aptaujāto savā konta izrakstā pamanījuši darījumus, ko paši nebija veikuši, bet vēl 3% iedzīvotāju no maksājumu kartes ieturēta lielāka summa nekā norādīts interneta veikalā.
"Iepērkoties viltus veikalā, klients pakļauj sevi vairākiem riskiem - ne tikai nesaņemt pasūtīto preci vai pakalpojumu, bet kļūt par personas datu vai maksājumu kartes datu zādzības upuri. Daudzos gadījumos viltus veikalu mērķis ir datu uzkrāšana, izmantojot tos ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc iesakām klientiem rūpīgi izvērtēt tiešsaistes veikalu pirms pirkuma izdarīšanas, pārliecinoties par tā adresi, izvērtējot, vai e-veikala piedāvājumi nav "pārāk labi, lai būtu patiesi" un pārskatot, vai ir norādīti veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas un citi svarīgi nosacījumi," papildina Luminor bankas informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.
Luminor bankas aptauja tika veikta 2021.gada februārī sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju Norstat, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.