Šķērsojot robežu bez būtiska iemesla tiek piemērots naudas sods

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka šobrīd situācija uz valsts robežām ir labāka nekā janvāra vidū.

Janvāra vidū robežsardze saskārās ar lielu cilvēkresursu trūkumu. Kopumā 160 robežsargi nevarēja pildīt savus darba pienākumus. 78 no tiem bija inficējušies ar Covid-19, 73 noteikti par kontaktpersonām, un 10 atradās pašizolācijā pēc atgriešanās no komandējuma.

Šobrīd virkne no sasirgušajiem ir atveseļojušies un patreiz tikai puse no personām ir probmūtnē.

"Periods ir visnotaļ sarežģīts, ne tikai Covid-19 ierobežojumi, bet arī nepieciešamība pastiprināti uzraudzīt valsts ārējo robežu," atzīst Pujāts.

Pavasarī robežsargiem palīgā nāca Nacionālie bruņotie spēki. Savukārt rudenī tika piesaistīti zemessardzes resursi.

No 7. decembra tiek veikta pastirpināta imigrācijas kotrole, lai kontrolētu epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Tādējādi lielu atbalstu robežsardzei sniedz zemessargi un policija. No šīs nedēļas piesaistīta ir arī VID muitas policija.

Pašlaik ieceļošanas apjoma kontrole ir kļuvusi daudz intensīvāka, tiek skaidroti iemesli, kāpēc cilvēki vēlas ieceļot valstī un vai ir veikts Covid-19 tests.

Robežsardzes priekšnieks min, ka šķērsojot robežu ir personai ir jābūt pierādījumiem par būtiskiem iemesliem, kāpēc vēlas ieceļot valstī un ir jābūt arī apliecinājumam, kas šos iemeslus apstiprina.

Latvijas iedzīvotājiem ir jāspēj pierādīt, ka viņi atgriežas pastāvīgajā dzīvesvietā. Savukārt ārzemniekiem ir jāspēj pierādīt būtiskais iemesls, kāpēc vēlas šķērsot robežu, piemēram, bēres, mācības vai slimība.

Ja persona, kura vēlas šķērsot robežu nespēj pierādīt vai nav aizpildījusi apliecinājumu par būtiskā iemesla esamību, tiek uzsākta administratīvā lietvedība. Tiek piemērots administratīvais sods. Tomēr robežsargi nevar liegt iespēju ieceļot. Viņi aicina konkrētās personas novērst trūkumus.

"Izskaidrojot situāciju, ka tiek uzsākta administratīvā lietvedība, virkne atsakās ieceļot Latvijā."

Pašreiz ir lemts, ka tās personas, kuras izvēlas Latviju šķērsot tranzītā, tas ir jāveic 12 stundu laikā.

Pujāts skaidroja, ka 12 stundu kontrole ir policijas uzdevums. Tādējādi policija efektīvāk var kontrolēt šīs personas. Iepriekš ir bijuši atsevišķi krāpnieciski gadījumi, kad personas aplikācijā norāda, ka šķērso valsti tranzītā, bet patiesībā uzturas šeit pat uz vietas.

Robežsargi pārliecinās vai konrētajai personai ir aizpildīts "covidpass" un ir iemesli būtiskais ceļošanai vai tranzītam. Tālākais ir policijas kompetencē.

Katru dienu robežsargi uzsāk vairākus desmitus administratīvos procesus. Robežsardzes priekšnieks pauda, ka no 7. decembra ir uzsākti 1483 administratīvā pārkāpuma procesi. Kopumā piemēroti apmēram vairāk nekā 60 000 eiro naudas sodi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits iepriekš pauda, ka, iespējams, būtu nepieciešams slēgt atsevišķas robežas, lai robežšķērsotāju plūsma norisinātos kompaktāk. Pujāts atzina, ka ārējās robežas kontrole tiek veikta efektīvi un būtiski ir samazinājusies šķersotāju plūsma, tādējādi nebūt nepieciešams ieviest šādu sistēmu.

"Pamatā robežu šķērso kravu pārvadātāji un atsevišķas personas, kurām ir izņēmums."

Viņš skaidroja, ka 99,5% robežu šķērsotāji iekļaujas izņēmuma kategorijā, kuriem tas ir atļauts. Savukārt 0,5% gadījumos robežu šķēršo paši robežsargi.

Pēdējo divu mēnešu laikā uz ārējām robežām nav konstatēts neviens pārkāpums.

"Ārējā robeža patreiz tiek apsargāta augstā kvalitātē," tādējādi nav nepieciešamas izmaiņas. Savukārt uz valsts iekšējām robežām, ja vēlas bloķēt ieceļošanas ceļus, tad būtu nepieciešams atjaunot robežkontroli.