Covid-19 Latvijā: pērn 691 gadījumā no 930 vīruss bijis cilvēku tiešais nāves cēlonis
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir apkopojis provizoriskos mirstības datus par 2020.gadu. Kopumā 2020.gadā ir vērojams neliels mirstības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējiem mirstības rādītājiem.
Šis pieaugums ir saistīts ar Covid-19. Arī Pasaules Veselības organizācijas prognoze Covid-19 retalitātei ir vidēji 2%.
2020.gadā ir reģistrēti 930 nāves gadījumi, kuros Covid-19 ir bijis tiešais nāves cēlonis (n=691) vai nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis (n=239). Tie ir provizoriskie dati, kas vēl var palielināties, jo turpinās datu apkopošana un izvērtēšana.
Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma grupām, ir redzama izteikta vecuma faktora ietekme - pieaugot vecumam, pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū.10,5% no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19 pacientiem vecumā 0-59 gadi, 14,3% - vecumā 60-69 gadi, 28,2% - vecumā 70-79 gadi un 47% - vecumā 80 un vairāk gadi.
Kopējais mirušo īpatsvars ir 2,3% no visiem 2020.gadā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem. Analizējot datus par mirušo īpatsvaru pret saslimušo skaitu dažādās vecuma grupās, redzams, ka, pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars. 60-69 gadus veco personu grupā, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze, miruši 2,2%, 70-79 gadu grupā - 9% un 80 un vairāk gadu grupā - 18,6% pacientu.
2020.gadā kopā Covid-19 rezultātā mirušas 467 sievietes un 463 vīrieši. Letalitāte sieviešu populācijā ir 2% un vīriešu populācijā 2,6%.
Nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (SSK-10) II sējumā "Instrukciju rokasgrāmata" un Covid-19 gadījumā tā nav atšķirīga. PVO ir izveidojusi īpašus kodus Covid-19 gadījumu kodēšanai - U07.1 (Covid-19, vīruss identificēts) un U07.2 (Covid-19, vīruss nav identificēts) un tos iespējams izmantot arī nāves cēloņu kodēšanai, aizpildot Nāves cēloņu medicīniskās apliecības.
Reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz SPKC "Medicīniskās apliecības par nāves cēloni" un "Medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos", kurām pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot interpretācijas atšķirību novēršanu, vienotu nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu un nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību.