Lai panāktu vienlīdzību nozarē, skaistumkopšanas asociācijas izlēmušas vērsties Satversmes tiesā

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā. Šobrīd kopā ar juristiem jau uzsākta nepieciešamo dokumentu gatavošana.

Vienlaikus asociācijas vērsīsies arī Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu - nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2020.gada 6.novembra rīkojumu Nr. 655 valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta jau līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.

Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms MK rīkojuma pieņemšanas, kopš pandēmijas sākuma 2020.gada martā. Tātad - viņu darbība vai nu tikusi vispār apstādināta, vai arī ir nācies strādāt stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus.

Skaistumkopšanas nozarei tas ir nozīmējis nevienlīdzīgu un netaisnīgu attieksmi. Nozarē strādājošo tūkstošiem sieviešu (tai skaitā - vientuļo māšu) ilgstošu palikšanu bez pietiekošiem iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta (2020.gada novembrī un decembrī vidējais vienam saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par EUR 300), kā arī pakļaušanu nabadzības riskam.

Runājot par ārkārtējā stāvokļa negatīvo ietekmi - krasu situācijas pasliktināšanos - skaistumkopšanas nozarē, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) atkārtoti vērš uzmanību, ka skaistumkopšanas speciālistu darbības pilnīga aizliegšana (jo neklātienē vai attālināti šos pakalpojumus nav iespējams sniegt!) kopš 2020.gada 9.novembra ir notikusi, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem papildus drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu “Covid-19” izplatības ierobežošanu.

Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, bez situācijas izvērtēšanas, bez ārkārtējās situācijas laikā pagājušā gada pavasarī gūtās pieredzes izvērtēšanas, bez iespējas nozares pārstāvjiem aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, kā organizēt skaistumkopšanas nozares darbu ārkārtējās situācijas laikā.

Šāda radikāla nozari visaptveroša lēmuma pieņemšana ir radījusi nopietnu kaitējumu visai skaistumkopšanas nozarei un katram tajā nodarbinātajam speciālistam, liedzot iespēja gūt cilvēka cienīgus ienākumus. Lielākai daļai nozarē strādājošo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana ir vienīgais ienākumu gūšanas veids, iztikas avots. Turklāt sociālā realitāte ir tāda, ka šajā nozarē pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, no kurām lielākā daļa ir mātes, nereti - vientuļās mātes.

Šīs sabiedrības daļas izdzīvošana konkrētajā situācijā ir īpaši problemātiska. Tā kā lielākā daļa skaistumkopšanas speciālistu kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai ir saimnieciskās darbības veicēji (pašnodarbinātie), nav bijis iespējams izmantot apmaksātus atvaļinājumus un darbsnespējas lapas, kā arī iegūt citus atvieglojumus, kas būtu iespējami ārkārtējā stāvokļa laikā.

Pašreiz ir runa nevis par skaistumkopšanas pakalpojumu biznesa uzturēšanu, bet gan jau - par speciālistu izdzīvošanu! Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pausto informāciju aptuvens skaistumkopšanas nozarē nodarbināto speciālistu skaits, kuri ir savu saimniecisko darbību reģistrējuši saskaņā ar ar MK noteikumiem Nr. 693 “Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu” un ir aprīkojuši prakses vietas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”, ir aptuveni 9 000.

Uz LSSA un LKKA aicinājumu sniegt mums juridisku palīdzību un aizstāvēt mūsu pārstāvēto skaistumkopšanas speciālistu tiesības ir atsaukušies zvērināti advokāti Viktorija Jarkina un Aldis Alliks. Viņiem esam uzticējuši pieteikuma sagatavošanu iesniegšanai Satversmes tiesā, kā arī - ja būs nepieciešams - Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Gaidīt un cerēt, ka mūsu valdība sapratīs un aizstāvēs skaistumkopšanas nozares speciālistus un viņu tiesības uz cieņpilnu dzīvi, acīmredzami ir bijis naivi, un arī turpmāk gaidīt un cerēt vairs nav pamata.