Pērn veiktas 1006 ēku ekspluātācijas pārbaudes; 62% gadījumu konstatēta lietošanas bīstamība

© f64.lv, Sanita Ceirule

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā veicis 1006 ēku ekspluatācijas uzraudzības pārbaudes un 62% gadījumu konstatēta lietošanas bīstamība ēkās, informēja BVKB pārstāvji.

Tostarp birojā norādīja, ka nereti ēkās trūkst margu vai brīdinājumu par augstuma starpību, ir nemarķētas stiklotās virsmas vai pastāv fasādes apdares elementu nokrišanas riski.

BVKB minēja, ka arī būvdarbu kontroles jomā joprojām tiek konstatēti tie paši trūkumi, kas iepriekšējos gados - visbiežāk neatbilstības ir saistītas ar būvprojekta izmaiņām, kuras var ietekmēt būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti.

Lai arī 2020.gadā ir samazinājies BVKB uzraudzībā esošo būvniecības objektu skaits, kopumā novērota pozitīva tendence attiecībā uz būvniecības procesa kvalitāti. Ar mērķi to stimulēt BVKB 2020.gadā izstrādājis vadlīnijas būvdarbu veicēja kvalitātes kontroles sistēmai. Lai celtu būvekspertīzes kvalitāti, sadarbībā ar nozari ir izstrādātas vadlīnijas būvekspertīzes veikšanai.

Lai veicinātu publisku būvju drošību, BVKB ir pārgājis uz sistemātisku objektu pārbaudi, primāri kontrolējot būves ar augstāku risku līmeni. Šim mērķim tiek strādāts pie Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošanas, izveidojot "mājas lietu" jeb informācijas krātuvi par katru apsekoto būvi un ieviešot riska algoritmu to tehniskā stāvokļa novērtēšanai. BIS attīstība turpinās arī citos virzienos, piemēram, e-pakalpojumu klāsta paplašināšanā, iespēju radīšanā būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) projektu ievietošanai BIS, īpašnieku apziņošanas sistēmas ieviešanā un būvniecības atkritumu uzskaites procesa izstrādē.

No 2020.gada februāra BIS ir iekļauta vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datu bāze (VEDLUDB). 2020.gada beigās VEDLUDB bija reģistrēta informācija par 234 galvenajiem būvdarbu veicējiem, 4509 darba devējiem, 956 būvlaukumiem un 43 088 nodarbinātajiem. BVKB pārstāvji uzsvēra, ka tie ir nozīmīgi dati, kas ļauj efektīvāk veikt uzraugošo darbu ne vien BVKB, bet arī citām institūcijām, piemēram, Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

Viena no plašāk izmantotajām BIS sadaļām ir reģistri - 2020.gadā sistēmā integrējot uzņēmumu energoauditoru un uzņēmumu energopārskatu reģistru, to skaits pieaudzis līdz astoņiem. Palielinājusies arī sistēmas izmantošana informācijas atjaunošanai - no 4972 iesniegumiem ikgadējās informācijas iekļaušanai būvkomersantu reģistrā elektroniski saņemti 82,7%.

Janvārī apritēja gads kopš ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā reģistrējama tikai elektroniski - BIS. Pieaugot informācijas apmēram sistēmā, palielinās tās lietotāju skaits, informēja BVKB pārstāvji. 2020.gada beigās BIS bija 56 804 lietotāji. Līdz 2020.gada 31.decembrim izveidoto būvniecības lietu skaits BIS sasniedza 141 981.

Strauji audzis arī elektronisko pakalpojumu skaits BIS - pabeigtie būvniecības e-pakalpojumi 2020.gadā bija 285 895, kas veido 99% no sākto e-pakalpojumu skaita.

Visbiežāk izmantotie būvniecības e-pakalpojumi ir portālā izsniegtās pilnvaras, kas veido 35%. Otrs populārākais e-pakalpojums ir būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņojums (17%), bet trešais populārākais - tehnisko noteikumu pieprasīšana (13%).

"BIS attīstību viennozīmīgi var uzskatīt par vienu no pozitīvajiem projektu īstenošanas un pārvaldības piemēriem valsts pārvaldē, kas šajā periodā sniedza būtisku atbalstu sabiedrībai un būvniecības nozarei," norādīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB sāka darboties 2014.gada 1.oktobrī. Biroja, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, mērķi ir nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā, kā arī veikt enerģētikas politikas administrēšanu atbilstoši normatīvos noteiktajai kompetencei.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais