Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.
Šodien komisijā skatīja jautājumu par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem".
Feldmane informēja, ka VM pirms nedēļas sagatavoja premjeram savu redzējumu par skaistumkopšanas un labsajūtas jomu pakalpojumu riska novērtējumu un iespējamajiem piesardzības pasākumiem, kā arī pasākumu atjaunošanu.
Pēc viņas teiktā, VM nostāja ir atļaut ne pirmās nepieciešamības pakalpojumus, kad kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs divu nedēļu garumā ir 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz šāda rādītāja sasniegšanai ministrijā neredz iespējas būtiski paplašināt pieejamos pakalpojumus, kas sabiedrībai nav vitāli nepieciešami.
Tāpat Feldmane stāstīja, ka arī Veselības inspekcija (VI) izvērtēja iespējamos riskus saistībā ar kontaktu, tā ilgumu, kā arī to, kādas ir iespējas ievērot dažādus drošības pakalpojumus un cik ilgs laiks nepieciešams pakalpojuma sniegšanai, kā arī citus aspektus.
VM valdībai ir norādījusi, ka, nesasniedzot minēto rādītāju, izņēmums varētu attiekties uz atsevišķiem sabiedrībai būtiskiem pakalpojumiem, kur risks nav tik augsts, kontakts sejai pret seju ir zemāks vai ir iespējams uzstādīts aizsargbarjeru, piemēram, friziera, manikīra vai pedikīra pakalpojumiem.
Tāpat eksperti rekomendēja virkni piesardzības pasākumu, kas būtu nodrošināmi, šos pakalpojumus sniedzot, piemēram, tiek lietotas aizsargbarjeras, kur tas ir iespējams, pakalpojumus nodrošinot tikai pēc pieraksta, plānojot vismaz 30 minūšu atstarpi starp klientiem, klientu reģistrāciju un citus pasākumus.
Vienlaikus Feldmane norādīja, ka, vērtējot šos riskus, VM norādīja, ka, atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc to riska līmeņa.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka, ņemot vērā šodienas datus, secināms, ka Latvijā vērojams neliels samazinājums, bet kumulatīvais rādītājs arvien ir augsts - 567 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Arī pozitīvo testu īpatsvars arvien ir stabils, ap 8%, taču labā ziņa - pakāpeniski mazinās hospitalizāciju skaits.
Perevoščikovs uzsvēra, ka šobrīd saslimstība ir augsta un situācija drīzāk izskatās stabila plato līmenī.
Vienlaikus deputāts Andris Skride (AP) atzīmēja, ka visiem jāsaprot, ka, aizliedzot šos pakalpojumus, kā tas ir tagad, šie pakalpojumu sniedzēji "iet pa mājām un tur noteikti nelieto maskas".
Uzklausot ekspertu teikto, deputāti lēma vēlāk atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas.
Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēts izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, informēja Valsts kancelejā.
Plānots, ka valdība nākamnedēļ izskatīs priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Šos ieteikumus sagatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva VM sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.