Kariņš par klātienes mācībām reģionos: Jāpārliecinās vai zemie saslimtības rādītāji ir patiesi

Premjerminists Krišjānis Kariņš LTV raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka klātienes mācību nodrošināšana reģionos, kuros saslimstība ir mazāka, ir loģisks risinājums.

Izglītības un zinātnes ministrija rosināja atļaut klātienes mācības tajās pašvaldībās, kurās saslimstība ar Covid-19 ir zema. Tādējādi varētu nodrošināt mazāko klašu skolēnu klātienes mācības.

"Es pats domāju, ka šī ir ļoti loģiska un pareiza pieeja," atzina Kariņš.

Vakar valdības sēdē tika spriest par šādām klātienes mācībām. Tomēr premjerministrs uzsver, ka ir nepieciešams pārliecināties vai šie zemie Covid-19 izplatības rādītāji konkrētos reģionos ir patiesi.

Nepieciešama liela kontrole, lai saprastu vai šie saslimstības rādītāji ir pareizi. Viņš pauda, ka, jo vairāk testu tiek veikti, jo vairāk inficētās personas tiek atklātas.

"Vairāk meklē, vairāk atrod, Mazāk meklē, mazāk atrod."

Pašlaik ir nepieciešams strādāt pie Covid-19 testēšanas algoritma, kas varētu palīdzēt apstiprināt to, ka atsevišķās pašvaldībās ir zemi Covid-19 inficēšanās rādītāji. Tādējādi tur, kur tiešām saslimstība būs zema, tur varētu pakāpeniski atvērt mācību iestādes.

Eksperti pašlaik strādā pie šādu algoritmu izstrādes. Kariņš atzina, ka skumjākais šajā situācijā būtu tas, ja tiktu atvērta skolas un saslimstība pieaugtu.

Par reģionālo skolu atvēršanu, kur saslimstības rādītāj ir zemi, valdība spriedīs, kad tiks apstiprināts ekspertu izstrādātais alogritms.

Rīt valdība lems par komandantstundas režīmu. Iekšlietu ministrs rīt paudīs savu redzējumu un ieteikumus turpmākajai darbībai, lai pēc iespēja nodrošinātu saslimstības mazināšanos.

Kariņš uzsvēra: policija pauž, ka šāds režīms ir jāpārstrauc, jo trūkst finansējums.

"Naudas līdzekļi nebūtu lielākā problēma. Ja ir nepieciešams vairāk naudas tiem cilvēkiem, kas to dara, tad valdība naudu atvēlēs."

Tomēr būtiski ir pievērst uzmanību darba organizētībai un efektivitātei.

Premjerministrs ir izdevis rezolūciju, kas liek Veselības ministrijai kopā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt principus, lai atkal nozare varētu atsākt darbību.

Skaistumkopšanas nozares pārstāvji atzīst, ka pasavasarī pandēmijas laikā tika izstrādāti stingri drošības pasākumi.

"Problēma ir tas, ka mums katru dienu mirst vairāk nekā 20 cilvēki. Nosacīti katru stundu kāds nomirst."

Ministrs uzsvēra, ka valstī ir augsti Covid-19 mirstības rādītāji. Slimnīcas ir pārslogotas. Tādējādi šajā smagāja saslimstības kontekstā ir nepieciešamas ierobežot jebkādu tiešu kontaktēšanos.

"Diemžēl skaistumkopšana ir tieši tāda nozare, kur cilvēki ir tiešā kontaktā viens ar otru."

Tādējādi šajos pandēmijas apstākļos ir nepieciešams meklēt dažādas iespējas, lai taustsaimniecības nozares varētu strādāt, lai varētu nodrošināt drošu vidi.

Pašlaik valdība meklē pie kādiem apstākļiem skaistumkopšanas nozare varētu atsākt darbību. Jaunnedēļ būs izstrādāts piedāvājums un tad tiks lemts par šo situāciju.

Vakar Eiropas Komisijā tika iesniegts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns. Iepriekš bija paredzēts, ka Latvija ar šī plāna palīdzību saņems 4 miljardus eiro, tomēr to vietā tiks piešķirti 1,65 miljardi.

Premjerministrs atzina, ka šādas izmaiņas summas lielumā saistās ar to, cik liels ir valsts ekonomiskais kritums.

"Jāatgādina, ka tā nauda tiek sadalīta dalībvalstīm proprcionāli ekonomiskajam kritumam," Kariņš minēja, ka jo lielāks ir šis kritums, jo lielāks ir atbalsts.

Premjerministrs uzsvēra, ka Latvijas ekonimika nav pašlaik cietusi tik ļoti, lai summa būtu 4 miljardi eiro. Tomēr brīdī, ja būs vērojams ekonomiskais kritums un situācija pasliktināties, tad summa var mainīties.

Šo aprēķinu formulu ir izstrādājusi Eiropas Savienība. Iepriekš šāda lielāka summa var būt izskanējusi arī tāpēc, ka runa ir par grantiem un aizdevumiem. Granti tiek dāvināti Latvijas ekonomikai un šo summu nebūs nepieciešams atdot. Savukārt uz izdevīgiem procentiem ir iespējams arī saņemt aizdevumu, kas var būt tikpat lielā apmērā.

Iepriekš izskanēja informācija, ka esošais finansējums tiks lielākoties sadalīts publiskajā sektorā un mazāk privātajā sekotrā. Kariņš uzsvēra, ka šie fondi ir daudz ierobežotāki un stingrāki nekā Eiropas Savienības daudzgada budžets.

"Lauvas tiesa nonāks privātajās kabatās," premjerministrs pauda, ka Ekonomikas ministrija sadalīs šo naudu, taču tā nav paredzēta ministrijas ierēdņiem. Tā ir nauda, kura ir paredzēta projektu finansēšanai, kas ir arī privātie projekti.

Valdības sēdē runāts, ka šādos projektos tiks investēts aptuveni 70% līdz 75%.

Viens no lielajiem projekties saistīsies ar Rīgas transporta mezglu sakārtošanu. Ilgstoši atbildīgās institūcijas nav spējušas vienoties par lielām infrastruktūras investīcijām, kas varētu atvieglot transporta mezglu sistēmu. Ar šo fondu palīdzību tiks finansētas dzelceļa un daļēji arī sabiedriskā trasnporta vajadzības, lai savienotu ārpus Rīgas un Rīgas satiksmi.

Tādējāti tiks palielinātā arī valsts starptautiskā konkurētspējība.

"Tas lielā mērā mums palīdzēs. Mēs cenšamies transformēt un mainīt mūsu ekonomiku."

Krīzes laikā ir manāma ļoti liela sabiedrības nevienlīdzība. Daļa ekonomikas attīstās ļoti labi, tajā pašā laikā citas nozares un tur strādājošie cieš.

Kariņš min, ka vēlas pankāt, pakāpeniski pātveidot esošo situāciju, lai aizvien vairāk cilvēki spēj strādāt dažādās nozarēs.