Patlaban runāt par vienota sabiedriskā medija izveidi Latvijā ir pāragri, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Kleckins gan apstiprināja, ka NEPLP vēlas piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem aptuveni 50 miljonus latu, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju un uzbūvētu jaunu ēku. "Pagaidām pieprasījums vēl nav aizgājis līdz ES instancēm, bet tā ir daļa no Latvijas priekšlikumiem par attīstību līdz 2018.gadam," atzina Kleckins.
Kopumā darbs prasīs vēl diezgan ilgu laiku. "Problēma ir tā, vai Latvija spēs nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu, kas veido ne vairāk kā 20% no kopējās summas, jo ES ieguldījums ir tikai daļa," skaidroja Kleckins.
Viņš stāstīja, ka patlaban rit sagatavošanas posms, bet par ES līdzekļu piešķiršanu lems tikai nākamgad. "Runa nav par sabiedrisko mediju apvienošanu, bet gan par jauna sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu," uzsvēra NEPLP priekšsēdētājs.
"Pārmaiņas saistās ar tehnoloģiski jauna veida medija izveidi, tāpēc būtu svarīgi savlaicīgi sākt darbu, lai pēc pieciem vai vairāk gadiem būtu šāds medijs," sacīja Kleckins.
Novecojušas ir arī mediju ēkas, kas prasa lielus papildu izdevumus to uzturēšanā. "Tāpēc nav vērts ieguldīt līdzekļus to infrastruktūras uzturēšanā, bet gan veidot modernu, pat ne šodienai, bet rītdienai atbilstošu mediju. Tie nav tik lieli ieguldījumi, cik ieguvumi - mēs nezaudētu tik daudz naudas, veicot uzturēšanu," atzina Kleckins.
Viņš vēl nevarēja pateikt, kas notiktu ar darbaspēku un kā tiktu organizēta žurnālistu piesaiste jaunajam medijam. "Daļēji žurnālisti droši vien būs tie paši, bet žurnālistiem būs jākļūst citādākiem. Viņiem būs jāprot darboties visās vidēs - gan interneta, gan radio, gan televīzijas vidē. Protams, būs iespējama specializācija, bet būs jāprot sadarboties," stāstīja Kleckins.
Tāpat viņš norādīja, ka praktiski visas ES valstis, īpaši vecās dalībvalstis, darbojas šajā virzienā.
Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupa rosina izveidot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs", kas savas programmas realizē četros nacionālos radio kanālos un divos nacionālos televīzijas kanālos, kā arī interneta vietnē un citos tehnoloģiskos veidos.
Apraides tiesības Latvijas Sabiedriskajam medijam tiktu piešķirtas prioritārā kārtā bez konkursa un termiņa ierobežojuma, neiekasējot valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu, paredz ierosinājums.
Pēc darba grupas domām, reklāmas piesaistei Latvijas Sabiedriskajā medijā ir jāveicina sabiedriskā pasūtījuma uzdevuma izpilde. Reklāmās aizliegts izmantot sabiedriskā medija darbiniekus, kas regulāri vada ziņu, aktuālo notikumu un sabiedriski politisko diskusiju raidījumus, kā arī laika ziņas radio un televīzijā.