Prokuratūra noraida deputātu apgalvojumus par Kaimiņa krimināllietas prokurora negodprātību

Prokuratūra kā melīgus nodēvē Saeimas deputātu apgalvojumus par parlamentārieša Artusa Kaimiņa krimināllietas prokurora negodprātību un atkarību no publiski nenosauktiem politiskiem spēkiem, informēja prokuratūra.

4.februārī Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Kaimiņu. Pirms Saeimas balsojuma par Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai deputāti iesaistījās debatēs, daudziem no viņiem paužot savu personīgo viedokli par attiecīgo kriminālprocesu.

Atsevišķu Saeimas deputātu izteikumi apgalvojuma formā par to, ka prokurors Māris Urbāns ir politiski angažēts un motivēts, ka prokurors ir maldinājis Saeimas komisijas deputātus, kā arī tas, ka viņš it kā savās rokās tur vairākus politiski safabricētus kriminālprocesus, uzskatāmi par nepamatotiem apgalvojumiem, norādīja prokuratūrā.

Tiesiskais regulējums paredz to, ka prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam, uzsver prokuratūrā.

Krimināllietā tiesu spriež tiesa, tiesas sēdē izskatot un izlemjot pret personu celtās apsūdzības pamatotību, attaisnojot nevainīgu personu vai arī atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atgādina prokuratūrā. Līdz šim brīdim neviena Latvijas tiesa nav norādījusi uz kāda prokurora nelikumīgu rīcību kriminālprocesos, kuros iesaistīti politiķi.

Prokuratūra uzskata, ka ar minētajiem izteikumiem tiek nojaukta robeža starp Saeimas deputāta paustu viedokli un tiešiem nepamatotiem apgalvojumiem ar mērķi vairot sabiedrībā uzskatu par konkrēta prokurora negodprātību un atkarību no publiski nenosauktiem politiskiem spēkiem. Prokuratūras ieskatā šādi apgalvojumi bez konkrētu un pārbaudāmu argumentu publiskošanas vērtējami kā melīgi.

Tāpat prokuratūra aicina tiesnešus nodrošināt Kriminālprocesa likuma īstenošanu, proti, kriminālprocesam, kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa izskatīšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējām lietā.

Jau ziņots, ka Saeimā 4.februārī par Kaimiņa izdošanu nobalsoja 67 deputāti, pret bija 19 politiķi, bet balsojumā nepiedalījās 11 parlamentārieši.

Pret Kaimiņa izdošanu balsoja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas deputāti, šo frakciju pametušais deputāts Adris Kazinovskis, Kaimiņš un pie frakcijām nepiederošais politiķis Aldis Gobzems.

Jautājums par Kaimiņa izdošanu parlamentā izraisīja plašas debates, deputātiem vienam otram atgādinot vēsturiskus pāridarījumus un izgaismojot partiju vidū esošas nesaskaņas.

Aktīvākie aizstāvji pozīcijai, ka Kaimiņš nebūtu jāizdod, bija Jaunās konservatīvās partijas deputāti, kuri aktīvi norādīja uz lietas politisko motivāciju. Pats Kaimiņš tāpat aizstāvēja pozīciju, ka lieta ir politiski motivēta, melos apvainojot arī lietas prokuroru.

Iepriekš Mandātu komisijas sēdē Saeimas deputāts Kaimiņš pauda, ka savā 2018.gadā notikušajā aizturēšanā saskata "pasūtījuma galdu" daļā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, politisko pasūtījumu un Aivara Lemberga lomu.

Kaimiņš norādīja uz "haosu un ātrumu", ar kādu pirms vairāk nekā diviem gadiem viņš tika izvests "kā noziedznieks" no Saeimas, lai gan tagad iepriekš izvirzītā apsūdzība aizdomās par partijas pretlikumīgu finansēšanu vairs netiek uzturēta. Politiķis pauda, ka viņš ticis izvazāts kā "netīra grīdas lupata", ka tas bijis mēģinājums veikt finansiālu un politisku kastrāciju ar mērķi noņemt Kaimiņu no politiskās skatuves, taču situācija pēc tam attīstījās citādi.

Iepriekš Mandātu komisijā pāris komisijas deputāti balsoja pret lēmumprojektu par Kaimiņa izdošanu. Komisijas sēdē atsevišķi deputāti saskatīja politisku motivāciju un safabricējumu šajā procesā. Tāpat izskanēja uzskats, ka prokuratūras attiecīgie pārstāvji esot maldinājuši iepriekšējo, 12.Saeimas sasaukumu 2018.gadā, kad Kaimiņš tika aizturēts par aizdomām, kuras pret politiķi vairs netiek uzturētas.

Kaimiņu paredzēts apsūdzēt par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

2020.gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu 2018.gada jūnijā aizturēja arī Saeimas deputātu Kaimiņu. Kriminālprocess pret Kaimiņu šajā jautājumā pēc būtības vēlāk tika izbeigts.