Sociālās aprūpes centros valda nepietiekama darba izpildes kontrole

Sociālās aprūpes centros valda nepietiekama darba - klientu aprūpes un sociālās rehabilitācijas - izpildes kontrole visos līmeņos, pēc vairāku aprūpes centru apmeklēšanas secinājusi Labklājības ministrija un Veselības inspekcija (VI).

Ministrijas ieskatā centru vadītāju darba organizācija un veiktās aprūpes izpildes kontrole būtu jāuzlabo. Turklāt nepieciešama regulāra un mērķtiecīga darbinieku apmācība, skaidrots ziņojumā "Par sociālās aprūpes institūcijās klientiem nodrošinātās aprūpes kvalitāti".

Tā, piemēram, secināts, ka notiek formāla dokumentācijas aizpilde, ko pārbaudes veicēju ieskatā ietekmē uzraudzības un darbinieku apmācības trūkums.

Tāpat noskaidrots, ka sociālā darba speciālisti veic klientu funkcionālo spēju invertēšanu, taču rezultāti netiek izmantoti uz klienta individuālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju vērstu aktivitāšu plāna izstrādē.

Atsevišķos gadījumos novērots, ka aprūpe veikta neatbilstošā kvalitātē. Tāpēc nepieciešams stiprināt darbinieku izpratni un praksē ieviest atbilstošu rīcību attiecībā uz klientu privātās dzīves neaizskaramības nodrošināšanu, veicot klientu aprūpi, norādīts ziņojumā. Pārbaudēs tika konstatēti gadījumi, ka gulošiem klientiem netiek nodrošināta aprūpe atbalstoši viņu vajadzībām, tai skaitā pozicionēšana un palīdzība šķidruma uzņemšanā, palīdzība pilnvērtīgas rīta un vakara tualetes izpildē, klientu mazgāšanā un nagu kopšanā.

Vienlaikus valda arī nepietiekama informācijas apmaiņa ikdienā par katra klienta aprūpes niansēm un sadarbība starp sociālā darba speciālistiem, veselības aprūpes darbiniekiem un aprūpes personālu.

Ministrija un VI gan atzīt, ka sociālā darba speciālistu un aprūpes personāla skaits ir nepietiekams. Turklāt valda nesamērīgs darba pienākumu sadalījums.

Tāpat secināts, ka speciālistu un finanšu trūkuma dēļ nepietiekamā apmērā tiek nodrošināta citu speciālistu iesaiste, piemēram, fizioterapeita un ergoterapeita.

Lai gan sociālās rehabilitācijas plāni klientiem tiek noformēti, ne vienmēr tajos norādītās aktivitātēs ir vērstās uz klientam individuāli nepieciešamo atbalstu, secināts pārbaudēs. Turklāt centros pārsvarā nodrošina sociālo rehabilitāciju nelielam klientu skaitam - klientiem, kuri ir aktīvi un motivēti iesaistīties.

Savukārt klientiem, kuri paši aktīvi nepiedalās piedāvātajos pasākumos, netiek nodrošināta saturīga brīva laika pavadīšana, piemēram, gulošajiem klientiem pārsvarā nodrošina tikai aprūpi, kā arī ne visiem klientiem ir nodrošināta iespēja doties pastaigās svaigā gaisā.

Kopumā pārbaudēs netika gūti pierādījumi, ka speciālisti izzinājuši klientu individuālās vajadzības un intereses, lai organizētu atbilstošus brīvā laika pavadīšanas pasākumus. Pārsvarā tiek piedāvāta TV skatīšanās, grāmatas lasīšanai, trafaretu izkrāsošana, retāk sporta spēles, fizisko aktivitāšu nodarbības, interešu pulciņu nodarbības.

Vienlaikus pārbaudes veicēji atzīst, ka ne visos centros gan ir nodrošināti apstākļi un nepieciešamie resursi saturīgai un daudzpusīgai brīvā laika pavadīšanai un kognitīvo spēju uzturēšanai.

Centros arī nav skaidri noteikti un ievēroti klientu privātuma ievērošanas noteikumi. Piemēram, aizslietņu lietošana gulošo klientu aprūpes laikā vai izmantojot sēdpodus dzīvojamās istabās, slēdzamas dušu un labierīcību telpas, nosacījumi klientu mazgāšanas laikā, pāru attiecību respektēšana, cieņpilna attieksmes reglamentēšana, norādīts ziņojumā.

Kā vēstīts, no pērnā gada jūnija līdz oktobrim VI un Labklājības ministrijas apvienotā speciālistu komanda veica pārbaudi sociālās aprūpes centros. Kopumā 184 centriem tika izsūtītas divas aptaujas, turklāt 22 centros pārbaudes tika veiktas klātienē.

Secināts, ka centros ir virkne dažādu ar klientu medicīnisko aprūpi saistītu trūkumu, tostarp zāļu apritē, savlaicīgā simptomu atpazīšanā un ģimenes ārstu iesaistē.

Tāpat zemā atalgojuma dēļ sociālās aprūpes centros strādā nemotivēti un mazkvalificēti aprūpētāji, norādīts ziņojumā.