Zemā atalgojuma dēļ sociālās aprūpes centros (SAC) strādā nemotivēti un mazkvalificēti aprūpētāji, norādīts Veselības inspekcijas (VI) ziņojumā "Par sociālās aprūpes institūcijās klientiem nodrošinātās aprūpes kvalitāti".
Ziņojumā tiek skaidrots, ka aprūpētāju darbs ir fiziski, emocionāli un psiholoģiski smags un prasa speciālās prasmes, iemaņas, pacietību un empātiju attiecībā uz aprūpējamiem cilvēkiem.
Taču atalgojums par šo darbu ir minimālās algas līmenī, bez gradācijas atbilstoši zināšanām, tas nav motivējošs. Turklāt veidojoties "apburtais loks", kad maza atalgojuma dēļ šim amatam ir pieejams tikai nekvalificēts personāls bez nepieciešamās izglītības.
Līdzīga situācija ir ar aprūpes māsām, jo SAC atalgojums ir zemāks, nekā stacionāros vai ambulatorajā sektorā. Tādēļ iestādēm ir sarežģīti atrast darbam sertificētu zinošu māsu.
Tā rezultātā vismaz 50% no SAC māsām ir nesertificētas, kuras dažādu iemeslu dēļ, neskatoties uz darba pieredzi, nav atjaunojušas savas zināšanas. Kā norāda VI, konkrētu secinājumu izdarīšanai gan šo jautājumu esot jāpēta padziļināti.
Pārbaudes laikā VI vērtēja darbinieku skaita un personāla veiktās apmācības stundu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām. SAC vadība, intervijās par sasniegumiem, problēmām un izaicinājumiem, kā lielāko problēmu izvirzīja jautājumu par personāla piesaisti, atzīmējot zemu aprūpētāja un māsas amata prestižu.
VI iesaka paredzēt aprūpētāju un māsu apmācību plānā jaunu tēmu apguvi.
Kā vēstīts, no pērnā gada jūnija līdz oktobrim VI un Labklājības ministrijas apvienotā speciālistu komanda veica pārbaudi sociālās aprūpes centros. Kopumā 184 centriem tika izsūtītas divas aptaujas, turklāt 22 centros pārbaudes tika veiktas klātienē.
Vi secinājusi, ka centros ir virkne dažādu ar klientu medicīnisko aprūpi saistītu trūkumu, tostarp zāļu apritē, savlaicīgā simptomu atpazīšanā un ģimenes ārstu iesaistē.