Savstarpējās un politiskās uzticēšanās rādītāji, kā arī attieksme pret valsts institūcijām un darbību kopumā liecina, ka sabiedrībā ir zema izpratne par to, ka ikvienam indivīdam ir loma valsts veidošanā, norādīts "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.līdz 2027.gadam".
Kā rakstīts Kultūras ministrijas (KM) plānošanas dokumentā, iedzīvotāju diskusijas un pētījumi liecina, ka nacionālās identitātes būtība un saturs iedzīvotājiem joprojām ir neskaidrs. Pēc KM paustā, tas biežāk tiek saistīts ar etnisko identitāti, vai piederību tikai savai kopienai, līdz ar to veidojas attālināts skatījums uz valsti, un tas dominē neatkarīgi no tautības.
Pamatnostādnēs akcentēts, ka plaisu starp iedzīvotājiem un valsti bieži rada valsts un pašvaldību institūciju dialoga trūkums vai nepietiekama kvalitāte, skaidrojot pieņemtos lēmumus un risinājumus. Plaisu sabiedrībā arī radījusi ienākumu nevienlīdzība, kas nereti rada pilsonisko apātiju un bieži ir pamats izvēlei pamest Latviju, nejūtot piederības sajūtu un spēju ietekmēt situāciju, skaidrots KM plānošanas dokumentā.
"Lai nostiprinātos savstarpējā un politiskā uzticēšanās, kas balstīta pārliecībā, ka ikviens tiek uzklausīts un cienīts, nepieciešams attīstīt jēgpilnus un mūsdienīgus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus," rakstīts dokumentā, norādot, ka tam nepieciešami dažādi resursi, ne tikai finanšu instrumenti, bet arī iedzīvotāju resursi - zināšanas, prasmes un attieksme, kuras nepieciešams attīstīt, uzlabot un nostiprināt.
Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien apstiprināja KM iesniegto politikas plānošanas dokumentu pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.līdz 2027.gadam".
Kā iepriekš pauda KM pārstāve Dace Vizule, pamatnostādnes ne tikai nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību, bet arī atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. līdz 2027.gadam prioritātes "Vienota, droša un atvērta, sabiedrība" mērķiem un uzdevumiem.
Pamatnostādņu rīcība plānota trīs virzienos - nacionālās identitātes stiprināšana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un integrācija. Ņemot vērā to, ka sabiedrība attīstās, iedzīvotājiem savstarpēji mijiedarbojoties, kā arī to, ka labākie rezultāti tiek sasniegti, līdzdarbojoties praksē, visi trīs pamatnostādnēs definētie virzieni jāskata savstarpējā mijiedarbībā, norādīja KM.
"Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.līdz 2027.gadam" ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā.