Sociālās aprūpes centros (SAC) ir virkne dažādu ar klientu medicīnisko aprūpi saistītu trūkumu, tostarp zāļu apritē, savlaicīgā simptomu atpazīšanā un ģimenes ārstu iesaistē, norādīts Veselības inspekcijas (VI) ziņojumā "Par sociālās aprūpes institūcijās klientiem nodrošinātās aprūpes kvalitāti".
No pērnā gada jūnija līdz oktobrim VI un Labklājības ministrijas (LM) apvienotā speciālistu komanda veica pārbaudi SAC. Kopumā 184 centriem tika izsūtītas divas aptaujas, turklāt 22 SAC pārbaudes tika veiktas klātienē.
Visos SAC inspekcija identificējusi ģimenes ārsta ieinteresētības trūkumu uzraudzīt centru iemītniekus. Problēmas fiksētas arī zāļu apritē, medicīniskajā dokumentācijā un akūtu vai hronisko saslimšanu saasinājuma simptomu agrīnā atpazīšanā. Tāpat arī atklātas neskaidrības SAC pilnvarojumā pārstāvēt klientus veselības aprūpes jautājumos.
"Pacienta datu aizsardzības, pilnvarojuma jautājumi, pienākumu un atbildības sadalījums starp SAC un klienta pārstāvi par to klientu veselības aprūpes jautājumiem, kuri sava veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pārstāvēt, nav skaidri atrunāti līgumā par SAC pakalpojumiem, kas ietekmē gan ar slimību profilaksi, gan ārstniecību saistīto jautājumu risināšanu," skaidroja VI.
Iestāde secinājusi, ka SAC un ģimenes ārsta sadarbībā ir būtiski trūkumi, kas saistāmi gan ar neizdevīgu apmaksas modeli, gan SAC klientu veselības stāvokļa specifiku, gan ar nepieciešamību dublēt medicīniskos ierakstus. Sadarbība ar SAC ir būtiska profilakses pasākumu realizēšanā, tomēr VI neesot guvusi apliecinājumus tam, ka būtu ieviesti procesi, lai sekotu līdzi klientu veselības profilakses programmai, kāda noteikta primārajā aprūpē.
Citu starpā tika fiksēti aprūpētāju, māsu kompetenču un aprūpes kvalitātes pārvaldības riski, kā arī digitalizācijas neesamība.
VI skaidro, ka aprūpes centros katrā istabā ir vairāk par diviem klientiem, turklāt vienā SAC septiņi cilvēki dzīvo vienā istabā, kas inspekcijas vērtējumā nenodrošina ne privātumu, ne drošību.
Tikai 36 no 184 SAC reģistrēti ārstniecības iestāžu reģistrā, kas tiem uzliek pienākumu nodrošināt drošības risku mazinošus pasākumus. Vienlaikus pārbaudēs atklājies, ka ne visi SAC klienti ir reģistrēti pie ģimenes ārsta atbilstoši centra teritorijai. Piemēram, vienā SAC pat 120 no 170 klientiem bija katram savs ģimenes ārsts iepriekšējās dzīvesvietas teritorijā.
"Nevienā no SAC nav izstrādātas zāļu ordinēšanas, sadales, ievadīšanas kārtības," ziņojumā atzīmē VI. Tāpat secināts, ka nevienā aprūpes centrā nav sistemātiskas pieejas vitālo rādītāju mērīšanai un pasliktināšanās atpazīšanai. Reizē nevienā SAC nav skaidra pilnvarojuma risināt ar ārstniecību saistītus jautājumus.
VI arī norāda, ka Latvijā nav izstrādāti un ieviesti vienoti veselības aprūpes kvalitātes indikatori ilgtermiņa aprūpes iestādēm, tādējādi kvalitātes pilnveides pasākumu ieviešanas efektivitāte ir visai subjektīvi izvērtējama, vien pamatojoties uz klientu aptaujām un sūdzību vai negadījumu izskatīšanu.
Tāpat Latvijā nav izstrādātas rekomendācijas un atbalsta rīks klienta veselības stāvokļa novērtēšanai māsai aprūpes procesā, tai skaitā vitālo funkciju novērtēšanai un agrīnai veselības stāvokļa pasliktināšanās atpazīšanai akūtās situācijās vai novērojot izmaiņas. Šis ir viens no iemesliem gan nepamatotam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumam, gan arī pārāk novēlotai reaģēšanai un ģimenes ārsta vai NMPD iesaistei, pausts ziņojumā. Šādi apliecinājumi gūti, izskatot klientu tuvinieku iesniegumus VI.
Jau ziņots, ka trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija Zefīrova-Tačinska, īsumā iepazīstinot ar inspekcijas veikto sociālo aprūpes centru pārbaudi, uzsvēra, ka pandēmijas laikā uz šīm iestādēm ir attiecināmas tādas pašas pretepidēmiskā režīma prasības kā slimnīcām.
VI ieskatā sociālās aprūpes centri ir "blīva, kompakta dzīvesvieta pārsvarā novājinātiem, ar multiplām hroniskām slimībām sirgstošiem vecāka gadagājuma ļaudīm ar uztveres izmaiņām, kas nespēj paši sevi aprūpēt, kuru aprūpei tiek izmantota vienota infrastruktūra un maiņām strādājošs personāls".
Tāpat inspekcija noskaidroja, ka šajās iestādēs uzliesmojumi sākušies neatkarīgi no higiēnas un epidemioloģisko drošības pasākumu vērtējuma, turklāt pat centros, kuriem tika piešķirta maksimālā atzīme.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sēdē savukārt pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā valsts sociālās aprūpes centros tika konstatēti 145 Covid-19 gadījumi, turklāt aktīvo saslimšanas gadījumu bija 345.
Tāpat vēstīts, ka premjers ir lūdzis Valsts kontrolei pārbaudīt Labklājības ministrijas rīcību Covid-19 ierobežošanai sociālās aprūpes centros.