Šodien tiks publicēta Satversmes tiesas grāmata, kurā ir apkopots viss, ko tā ir paveikusi 2020. gadā. Par paveikto un iesniegtajām lietām LTV raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Osipova atzina, ka šādu pārskatu veidošana ir ļoti nozīmīga.
"Tas ir ļoti svarīgi, ka demokrātiskā valstī, valsts vara atskaitās par padarīto," šodien publicētajā Satversmes tiesas pārskatā tiesa atskaitās sabiedrībai par to, ko ir paveikusi 2020. gadā.
Viņa atzina, ka pagājušajā gadā Satversmes tiesā ir izskatītas daudzas lietas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tad izskatīto lietu skaits pieaudzis par 50%. 2020. gadā tika izskatītas 30 lietas, savukārt 2019. gadā 20 lietas.
Pagājušajā gadā pieauga arī iesniegto lietu skaits, ja 2019. gadā tika iesniegtas 372 sūdzības, tad pērn tika saņemti jau 728 pieteikumi.
Osipova minēja, ka cilvēki pieteikumus bieži vien raksta arī tādus, kas nav Satvermes tiesas kompetencē. Bieži vien tiek saņemti tādi pieteikumi, kas skar to, ko valstij vajadzētu uzlabot, vai arī cilvēki vēlas pārsūdzēt Augstākās tiesas spriedumus.
"Diemžēl Satversmes tiesas kompetencē nav šādu jautājumu risināšana," pērn divas trešdaļas no pieteikumiem jeb 470 lietas tika atzītas par nepiekritīgām Satversmes tiesai.
Viņa pauda, ka interesanti ir tas, ka tiesā nonāk vairākas konstitucionālas sūdzības. Tās iesniedz ne tikai sabiedrība, kas jūtas aizskarta savās tiesībās, bet arī Saeimas deputāti. Tādējādi mazākuma daļai Saeimā ir iespējams aizstāvēt savas tiesības.
Par piemēru viņa minēja, ka pagājušajā gadā tika izskatīta lieta par latviešu valodas ieviešanu izglītības sistēmā. Satvermes tiesa izpētīja visas sistēmas darbību, sākot no bērnudārziem līdz pat augstskolām, vērtējot, kā tiek īstenota reforma par latviešu valodas stiprināšanu. Par šo refromu pieteikumus Satversmes tiesai iesniedza gan vecāki, gan Saeimas deputāti.
Būtisks sūdzību skaits tika saņemts arī saistībā ar pandēmiju un Covid-19 ierobežojumiem. Konstitucionālās sūdzības, kuras tika saņemtas par Covid-19 ierobežojumiem, tikai iesniegtas vairākos desmitos.
Pašlaik ir iztiesāta arī pirmā lietas, kas saistījās ar ierobežojumiem azartspēļu nozarē. Azartspēles tika ierobežotas gan klātienē, gan tiešsaistē. Osipova atzīst, ka klātienes azartspēļu ierobežošana ir saprotama, jo tādējādi tiek ierobežota cilvēku savstarpējā kontaktēšanās un vīrusa izplatība, taču tiešsaistē tas nebija saprotams.
"Ja mums liekas, ka tas neskar lielu daļu sabiedrības, tad tā gluži nav," situāciju skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Satvermses tiesa atzina, ka Covid-19 laikā pamatoti ir ierobežotas azartspēles klātienē, taču tajā pašā laikā interaktīvajā vidē, tas nav saistīts ar parndēmijas ierobežošanu.
"Šī ir paša cilvēka atbildība un cilvēka brīvība, un kurā valstij nevajadzētu iejaukties. Valstij nevajadzētu kļūt par aizbildni cilvēkam, kurš labāk zina, kā izlietot savu naudu."
Viņa atzina, ka šāda ierobežojuma piemērošana, ka valstij nevajadzētu iejaukties lietās, kas nav saistītas ar pandēmiju var attiecināt uz vairākiem gadījumiem.
Satversmes tiesa gan likumdevējiem, gan ministru kabinetam ir aicinājusi pirms katru ierobežojumu ieviešanas izvērtēt vai tie ir atbilstoši.
Pašlaik tiesa turpina saņemt dažādus pieteikumus saistībā ar pandēmijas laiku.
Viņa minēja, ka lielākais skaits krīzes laika pieteikumu tiks saņemti aptuveni divus gadus pēc esošās situācijas.
Osipova minēja, ka pagājušajā gadā ļoti daudz pieteikumu tika saņemti arī no pašvaldībām, visbiežāk tas skāra administratīvi teritoriālo reformu.
"Nevienu gadu nav bijis tik daudz pieteikumu no pašvaldībām."
Tomēr visi iesniegtie pieteikumi no pašvaldībām nebija saistīti ar reformu. Tiesa saņēma arī pieteikumu par Rīgas domes atlaišanu.
Par vienu no pērn diskutētākajām lietām, ko Satvermes tiesa pieņēma saistījās ar bērnu kopšanas atvaļinājumu jeb tēva atvaļinājumu, kas tiks piešķirts arī homoseksuāliem pāriem.
Osipova skaidroja, ka izskatot šo lietu tika skatīta ne tikai satversme, jo tā paredz pamattiesību standartu, bet arī tika interpretētas satrptautiskās saistības gan Eiropas Savienības cilvēktiesību harta, gan Eiropas cilvēktiesības.
Eiropas līmenī valstij ir atstāta liela rīcības brīvība, kā regulēt homoseksuālu pāru attiecības. Viņus nedrīkst ignorēt, viņiem ir jādod risinājums un valstij tas ir jārod. "Valsts nevar izlikties, ka viņu nav."