Pagājušajā nedēļā valsts sociālās aprūpes centros konstatēti 145 Covid-19 gadījumi

Aizvadītajā nedēļā valsts sociālās aprūpes centros tika konstatēti 145 Covid-19 gadījumi, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Pēc viņas paustā, pagājušajā nedēļā situācija esot uzlabojusies.

Tikmēr aktīvo saslimšanas gadījumu skaits valsts sociālās aprūpes centros pagājušajā nedēļā bija 345, no kuriem aptuveni 80% šo saslimušo slimības gaita ir viegla vai asimptomātiska.

"Darbinieki ir tie pirmie, kas saslimst un atnāk ar infekciju, arī ja tiek darīts viss iespējamais, lai savas iestādes apmērā organizētu darbu," sacīja ministre, piebilstot, ka cilvēkresursu trūkuma novēršanai tiek piesaistīti arī administratīvie darbinieki. Reizē sociālās aprūpes centros tiek piesaistītas arī nevalstiskās organizācijas. Tomēr, raksturojot situāciju kopumā, Petraviča sacīja, ka līdz šim nav bijis tā, ka cilvēkresursu trūkuma dēļ "netiktu ar kaut ko galā".

Paralēli sociālās aprūpes centri gatavojas vakcinācijas pret Covid-19 sākšanai turpmākajās nedēļās. "Mēs esam noslēdzošajā fāzē, lai sāktu vakcināciju," raksturoja politiķe. Kā jau vēstīts, plānots, ka 13 439 "AstraZeneca" vakcīnas devu Latvija varētu saņemt 9.februārī vai pat agrāk, un tās būšot paredzētas pirmajām potēm sociālās aprūpes centros.

Tāpat ministre atzīmēja, ka kopš eksprestestu izmantošanas darbinieku papildu skrīningam valsts sociālās aprūpes centros janvārī kopumā identificēti 18 ar Covid-19 inficēti darbinieki. Tomēr sēdē arī izskanēja jautājumi no komisijas deputātiem par šo testu pieejamību pašvaldību sociālās aprūpes centros, kā rezultātā atklājās, ka tur aizvien eksprestestu nav.

Politiķe arī informēja, ka drīzumā rosinās līdz 100% palielināt sociālo aprūpes centru darbinieku piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) sēdē uzsvēra nepieciešamību sociālās aprūpes centros nodrošināt ārstniecības personu klātbūtni. "No tiem Veselības inspekcijas konstatējumiem izriet, ka cilvēkiem, kas strādā sociālās aprūpes centros, trūkst šo profesionālo zināšanu, lai novērtētu klienta stāvokli," sacīja deputāts.

Viņš tostarp piebilda, ka ir bijuši "daudz dažādi kritiski gadījumi, kas liek nopietni apsvērt to, ka sociālās aprūpes centriem, atkarībā no klientu skaita, būtu jāuzliek kā obligāta norma piesaistīt medicīnas personālu".

Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāles vadītājā Ilze Dzene sēdē uzsvēra, ka nepietiekošais atalgojums ir viens no jautājumiem, kuriem ilgstoši nav pievērsta uzmanība. Pēc viņas paustā, aprūpētāja darba alga ir no 500 eiro līdz 608 eiro bruto.

"Nepārtraukts aprūpes darbinieku trūkums ir ikdienas reālā situācija aprūpes centros," atzīmēja Dzene. Vienlaikus viņa skaidroja, ka aprūpes centros ir medicīnas personāls, tostarp medicīnas māsas, tomēr jautājums ir par to, vai tas ir pietiekamā skaitā.

Tikmēr Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija Zefīrova-Tačinska, īsumā iepazīstinot ar inspekcijas veikto sociālo aprūpes centru pārbaudi, uzsvēra, ka pandēmijas laikā uz šīm iestādēm ir attiecināmas tādas pašas pretepidēmiskā režīma prasības kā slimnīcām.

VI ieskatā sociālās aprūpes centri ir "blīva, kompakta dzīvesvieta pārsvarā novājinātiem, ar multiplām hroniskām slimībām sirgstošiem vecāka gadagājuma ļaudīm ar uztveres izmaiņām, kas nespēj paši sevi aprūpēt, kuru aprūpei tiek izmantota vienota infrastruktūra un maiņām strādājošs personāls".

Tāpat inspekcija noskaidroja, ka šajās iestādēs uzliesmojumi sākušies neatkarīgi no higiēnas un epidemioloģisko drošības pasākumu vērtējuma, turklāt pat centros, kuriem tika piešķirta maksimālā atzīme.

Kā ziņots, pēc arī Jaunās konservatīvās partijas aktualizētā jautājuma par augsto saslimstības ar Covid-19 līmeni sociālās aprūpes iestādēs, Labklājības ministrija (LM), Veselības ministrija (VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izstrādāja kopīgu rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes centros un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Valdība šo plānu apstiprināja.

"Plāns aptver un sistematizē tos pasākumus, ko jau šobrīd LM dara, gan atjaunojot un pilnveidojot vadlīnijas, izstrādājot jaunus priekšlikumus, gan turpinot rīkot regulāras sanāksmes sociālās aprūpes centru direktoriem kopā ar VM, Veselības inspekciju, Slimību profilakses un kontroles centru un LPS," iepriekš žurnālistiem klāstīja Petraviča.

Vienlaikus plānā papildus iezīmēti un akcentēti tie virzieni, kuros būtu jāvirzās, lai izvairītos no infekcijas uzliesmojumiem un maksimāli samazinātu saslimušo skaitu. Iepriekš bija paredzēts, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē LM nāks klajā ar ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un progresu.