Tirgotāji uzsver, ka ir iespējams atjaunot tirdzniecību un ievērot visas drošības prasības

© f64.lv, Oksana Džadana

Atbalstot Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par klātienē iegādājamo preču klāsta paplašināšanu, Latvijā strādājošie tirdzniecības centri aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu mazināt tirdzniecības ierobežojumus. Ievērojot piesardzību, aicinām ierobežotā režīmā ļaut darboties visiem veikaliem un nediskriminēt dažādu veidu preces ar aizliegumiem tās tirgot, kamēr citu preču tirdzniecība ir atļauta, atzīst Nekustamā īpašumu attīstītāju alianses pārstāvis Mārtiņš Vanags.

Tirdzniecības centru ieskatā, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, jāļauj darboties visu preču veikaliem.

Tirgotāji uzsver, ka ir gatavi ievērot visus nepieciešamos epidemioloģiskos ierobežojumus, lai tiktu rasta iespēja visas nedēļas garumā iepirkties visos veikalos, kur tiek ierobežots pircēju skaits, atbilstoši tā izmēram, kā arī ievērota distancēšanās un prasība dezinficēt rokas un valkāt maskas.

Nav saprotams aizliegums pārdot citas preces, ja reiz to tirgotāji var tikt pakļauti identiskiem ierobežojumiem kā pārtikas veikali. Būtiski piebilst, ka, atbilstoši esošajiem normatīviem un labajai praksei, tirdzniecības centros ir nodrošināta augstas kvalitātes gaisa kontrole.

Ikviens veikals ir uzņēmums - tam ir darbinieki, piegādātāji, zīmols un tirdzniecības telpas. Ja veikali paliks slēgti vēl vairākus mēnešus, tie nevarēs izpārdot ziemas un pavasara preces un tiem nebūs iespēja uzkrāt līdzekļus, lai pasūtītu preces nākamajai sezonai.

Tirdzniecības nozarē Latvijā strādā 133 tūkstoši cilvēku, lielākie tirdzniecības centri pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas vien samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu. Ja bankrotētu vairums veikalu, tas nozīmētu desmitiem tūkstošu bezdarbnieku valstī, bet, ja bankrotētu tirdzniecības centri, valsts budžeta zaudējumi būtu mērāmi simtos miljonu eiro.

Atsevišķu preču tirdzniecības aizliegums un vājie atbalsta mehānismi nostāda tirdzniecības aizliegumam pakļautos veikalus bezizejas situācijā un rada spiedienu meklēt arvien radošākus risinājumus, kā tirdzniecību turpināt. Šo risinājumu vidū var būt arī mēģinājumi tirdzniecības ierobežojumus apiet vai pāriet nelegālajā tirdzniecībā. Tas, savukārt, uzliek uzdevumu tiesībsargājošajām iestādēm veltīt daļu savas uzmanības ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai, kā arī var atstāt paliekošas, negatīvas sekas Latvijas tirdzniecības ekosistēmai ilgtermiņā Šo Latvijas ekonomikai riskanto scenāriju varētu mainīt, atļaujot visu tirdzniecību, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Par valdības noteiktajiem ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides - gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams reāls atbalsts.

Mēs atbalstām virzību uz tirdzniecības modeli, kur ļauts strādāt visiem veikaliem, ievērojot stingrus apmeklētāju skaita ierobežojumus un distancēšanās prasības. Tas ļautu uzņēmumiem sagaidīt valsts atbalsta mehānismu pilnveidošanu un atbalsta ieviešanu nomas maksas segšanai un izdzīvot līdz brīdim, kad tiek sasniegts nepieciešamais saslimstības rādītāju kritums pilnīgi brīvas darbības atsākšanai.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.