Tieslietu padome aicina pirms laika nekritizēt Magoņa un Osinovska lietas spriedumu

Reaģējot uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša publiski pausto viedokli par spriedumu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā, Tieslietu padome rezolūcijā aicina visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.

Tāpat rezolūcijā tiek aicināts par iespējamiem korupcijas darījumiem tiesās ziņot kompetentām iestādēm, norādot konkrētus faktus un pierādījumus, taču atturēties no tiesas un tiesnešu neargumentētas apvainošanas, kā arī baumu, nepārbaudāmu apgalvojumu un viltus ziņu izplatīšanas.

Rezolūcijā vienlaikus uzsvērts, ka tiesu priekšsēdētājiem jāorganizē efektīva tiesas komunikācija ar sabiedrību, un tiesnešiem ieteicams skaidrot saīsinātos spriedumus, informējot sabiedrību par sprieduma galvenajiem argumentiem.

Tieslietu padome norādīja, ka šādā situācijā Tieslietu padome valsts demokrātiskās iekārtas un tiesu neatkarības aizsardzības interesēs uzskata par nepieciešamu izskaidrot, ka konkrētajā lietā vēl nav pieejams pilnais spriedums. Līdz ar to nevienam, kurš nav piedalījies attiecīgajā procesā, šobrīd nav iespējams izteikt argumentētu viedokli par šā sprieduma kvalitāti. Turklāt šis spriedums nav spēkā un ir pārsūdzams augstākā instancē.

"Ir jānošķir sprieduma, tiesas vai tiesneša kritika no apvainojumiem. Kritika nozīmē civilizētu, konkrētu un argumentētu viedokļa izteikšanu par trūkumiem un kļūdām. Nepatika pret sprieduma rezultātu pati par sevi nav pamats kritikai, jo īpaši, ja tai neseko argumentēts pamatojums," uzsvērts rezolūcijā.

Tāpat ar likumu ir aizliegta tiesneša ietekmēšana, izskatot lietu, atgādina padome. Tas ir viens no tiesiskuma stūrakmeņiem, kā arī likums nedod pamatu tiesnesi atstādināt vai atcelt no amata pēc pirmā negatīvā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vērtējuma. Saskaņā ar likumā noteikto procedūru, šim tiesnesim ir paātrināti jāiziet atkārtots novērtējums, kurš galīgi izšķir tiesneša atrašanos amatā, norāda padome.

Rezolūcijā uzsvērts, ka tieslietu ministrs ir viena no augstākajām tieslietu resora amatpersonām valstī ar visai plašām pilnvarām attiecībā uz tiesu varu, tai skaitā ar tiesībām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Līdz ar to, ja šāda amatpersona izsaka neargumentētu nepatiku pret sprieduma rezultātu, to var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīs šo lietu augstākās instancēs.

Tieslietu padome norāda, ka tiesiskums un demokrātija labi darbojas tikai sabiedrībās ar augstu pilsoniskās apzinātības līmeni un tiesisko kultūru, kas cita starpā sevī ietver arī izglītotību un zināšanas par valsts, tai skaitā tiesas, uzbūves un darbības principiem. "Uz faktiem un pierādījumiem nebalstīti, tikai emocijās sakņojošies apgalvojumi neliecina par šādu augstu apzinātību un kultūru, un tikai grauj valsts un sabiedrības pamatus," teikts rezolūcijā.

Augstākās tiesas tiesnese Dzintra Balta sacīja, ka publiska viedokļa paušana no augsta ranga politiķa puses, apšaubot tiesas spriedumu, vēl nezinot tā motīvus, nav cieņpilna sadarbība ar partneriem. "Kāds ir mērķis šādam paziņojumam," jautāja Balta.

Viņa teica, ka šādi izteikumi ir kā "lāča" pakalpojums tiesu sistēmai, jo ir iedots ierocis aizstāvjiem teikt, ka uz tiesu tiek izdarīts politisks spiediens, un ministrs neuzticas tiesu sistēmai.

Komentējot Juraša teikto, ka pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu, tiesnese pauda cerību, ka turpmāk viņš vērsīsies pie tiesu sistēmas, lai risinātu pastāvošās problēmas. "Tai brīdī man radās sajūta, ka Jurašs vēlas sasniegt savus politiskos mērķus. Man gribētos cerēt, ka tas ir neapdomīgi, bet ja tas ir ar mērķi, lai sasniegtu kādus politiskos labumus, tad tas nav pareizi, un tas nav uz sadarbību vērsts dialogs," uzsvēra tiesnese.

Arī Rēzeknes tiesas tiesnesis Andris Zutis norādīja, ka pēc politiķu izteicieniem var rasties priekšstats, ka faktiski runa ir par kādu korupciju tiesu sistēmā lēmuma pieņemšanas brīdī. "Šādi izteikumi nav pieņemami un ar tiem tiek apdraudēta tiesas neatkarība," teica Zutis.

Latvijas tiesnešu biedrības prezidente Adrija Kasakovska uzsvēra, ka tiesu varu un tiesnešu darbu drīkst un vajag krizitēt, bet ir jautājums, kad un kādā veidā. Viņa sacīja, ka tieslietu ministrs nedrīkstēja izteikt šādu viedokli par tiesneša nekompetenci un neprofesionalitāti - neatkarīgi no tā, kāds ir konteksts. "Tas ir tiesnesis, kurš strādā, un uz viņu ir attiecināma tiesnešu neatkarība," uzvēra Kasakovska.

"Mēs nevaram aizsegties ar to, ka šie izteicieni bija vērsti uz to, lai uzlabotu tiesu darbu," piebilda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs. "Es nedomāju, ka mēs šodien šeit diskutētu par šo spriedumu, ja viņš būtu notiesājošs, bet viņš bija attaisnojošs, un tāpēc radās pārmetumi tiesnesim," viņš teica.

Arī Rīgas Apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa norādīja, ka tā vietā, lai ministrs izskaidrotu, ka mums ir neatkarīga tiesu sistēma, kuras mērķis ir panākt tiesiskumu, viņš vērsās ar komentāriem sabiedriskajos medijos.

"Man ir ļoti žēl, ka ministrs neizmantoja iespēju sniegt šo sabiedrībai vajadzīgo vēstījumu, ka ministrs uzticas tiesu varai, un sabiedrībai jājūtas droši, jo tiesu sistēma strādā," teica Celmiņa.

Jau vēstīts, ka Vidzemes rajona tiesa Limbažos ir attaisnojusi par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas. Sagaidāms, ka lietas skatīšana turpināsies jau nākamajā tiesu instancē.

Pēc tam Bordāns pauda sašutumu par spriedumu un apšaubīja tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti. Ministra skatījumā, labā ziņa ir tāda, ka pastāv apelācijas instance. Vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

Arī Jurašs kritizēja spriedumu, apgalvojot, ka pēdējo mēnešu laikā gaisā virmoja dažādas runas par ietekmīgu vīru interesēm panākt labvēlīgu spriedumu.

Bordāns piektdien Tieslietu padomes sēdē atzina, ka nesaredz pārkāpumu sakarā ar publiski pausto viedokli par Magoņa un Osinovska spriedumu, un sola paust savu viedokli par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem arī turpmāk.

Arī Jurašs pauda viedokli, ka tiesu varas reputāciju veido pati tiesu vara, un no malas šo reputāciju neviens nevar ietekmēt tik lielā mērā, kā tiesu vara ar savu rīcību.

Viņš norādīja, ka nebūtu pieļaujams nosodīt par viedokļa paušanu, kurai pēc Juraša domām nav nekāda sakara ar tiesas varas ietekmēšanu, vai konkrēta tiesneša lēmuma ietekmēšanu.

"Mēs esam publiski pauduši saprātīgas bažas par to, vai tiesneša profesionālā kvalifikācija ir pietiekama, lai izskatītu šāda veida lietas, proti visas savas saprātīgās šaubas mēs esam balstījuši uz iepriekš komisijas izdarītajiem secinājumiem par to, ka tiesneša Jansona profesionāla kvalitāte nav pietiekama," teica Jurašs.