Liela daļa "zaļo paziņojumu" ir maldinoši, pavēstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) patērētāju uzraudzības iestāžu, tostarp PTAC izmeklēšanā konstatēto.
Viņa informēja, ka ceturtdien, 28.janvārī, Eiropas Komisija (EK) un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publicēja rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. EK sadarbojās ar Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (CPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot ES normatīvus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un Eiropas Ekonomiskas zonas valstīs.
Šajā koordinētajā pārbaudē aplūkoti 344 gadījumi par tā sauktajiem vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē.
Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos atbilstoši ES regulējumam varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi.
Gertmane atzina, ka šāda prakse, kas pazīstama kā "zaļmaldināšana", palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus.
Viņa uzsvēra - tā kā uzraudzība notiek dalībvalstu līmenī, atbildīgās valsts iestādes sazināsies ar attiecīgajiem uzņēmumiem, lai norādītu uz konstatētajiem pārkāpumiem, un nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā tie tiek novērsti.
Latvijā PTAC kā CPC sastāvā ietilpstoša organizācija arī veica 10 pārbaudes un visās pirmšķietami konstatēti pārkāpumi saistībā ar vides paziņojumu izmantošanu komercpraksē.
Tostarp identificētas piecas būtiskākās problēmas.
Konstatēta iespējami negodīga komercprakse (maldinoša un komercpraksei neatbilstoša profesionālā rūpība), piedāvājot kosmētiku, higiēnas preces, sadzīves ķīmiju, celtniecības krāsas un lakas. Tāpat secināts, ka vides paziņojumi nav saprotami, tiek izmantoti bez konkrētiem paskaidrojumiem, kā arī balstīti uz neskaidriem un vispārīgiem apgalvojumiem par labvēlīgu vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi, piemēram, "eko", "bio", "dabīgs", "videi draudzīgs" un citi.
Atklāta arī produktu "eko" marķējuma iespējams maldinoša vai nepamatota izmantošana, kā arī secināts, ka vides paziņojumi tiek iesniegti bez objektīviem pierādījumiem. Tāpat viena no problēmām ir vispārējais produktu noformējums, kas var radīt maldinošu priekšstatu par produkta labvēlīgu vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi.
Pēc PTAC vēstītā, kā īpaši slikta rīcība atzīmēta patērētāju maldināšana, piedāvājot dažāda veida produktus, kas, iespējams, nedod nekādu labumu videi.
"Daudzi patērētāji uzskata, ka viņi var dot ieguldījumu vides aizsardzībā, iegādājoties videi draudzīgus produktus. Arī tirgotāji apzinās, ka patērētāji aizvien vairāk orientējas uz videi draudzīgākiem produktiem, tādējādi uzņēmēji arvien vairāk ir motivēti produktiem sniegt vides paziņojumus saistībā ar saviem produktiem," pauda Gertmane.
Viņa norādīja, ka daudzos gadījumos tirgotāji sniedz nepietiekamu, neskaidru un maldinošu informāciju, lai demonstrētu ražojumu pozitīvo ietekmi uz vidi. Tāpēc patērētāji nevar spriest, vai viņu iegādātās preces ir videi nekaitīgas, ilgtspējīgas, vai nē.
Gertmane atzina, ka arī tirgotāju izmantotie zīmolu ilgtspējas marķējumi patērētājos rada apjukumu un pārliecību, vai viņu pirktais produkts patiešām ir videi draudzīgs.
"Īpaši problemātiska, šķiet, tādu terminu kā "pārstrādāts" un "organisks" izmantošana, nesniedzot papildus informāciju un sīkākas detaļas. Arī izmantot tādus terminus kā bionoārdīšanās, tos nedefinējot, ir problemātiski," minēja Gertmane.
PTAC ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Galvenais dokuments, uz kura pamata darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Centra darbību reglamentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums.