Latvija izkļūs no Korupcijas uztveres indeksa pelēkās zonas, ja sabiedrības reakcija būs mazāk inerta un atmiņa par valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem - ilgstošāka, uzskata Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.
Cīņa ar korupciju un iespējamie veidi, kā to samazināt vai izskaust, ir viena no tēmām, par kuru Latvijas sabiedrība diskutē regulāri un ik mēnesi Latvijas mediju vidi satricina lielāks vai mazāks korupcijas skandāls, paziņojumā presei secina Mūrnieks.
"Protams, ir izstrādāti dažādi korupcijas mazināšanas instrumenti un plāni, tomēr gan fakts, ka IDB vien ik gadus veic pirmstiesas izmeklēšanu pāris simtos kriminālprocesu pret amatpersonām, gan ceturtdien publiskotais indekss liecina, ka mūsu līdzšinējā cīņa pret korupciju ir bijusi nepietiekami veiksmīga," atzīst IDB priekšnieks.
Analizējot indeksa dinamiku pēdējo 20 gadu laikā, redzams, ka Latvija tikai vienu reizi nav ieņēmusi zemāko reitingu pat Baltijas valstu vidū, un korupcijas uztveres indekss mūsu valstī visbiežāk ir vismaz par 20 vietām zemāks nekā mūsu ziemeļu kaimiņiem un par septiņām līdz desmit vietām zemāks nekā mūsu dienvidu kaimiņiem, norāda Mūrnieks.
Tiesībsargājošajām iestādēm gan aktīvi jāturpina savs darbs, visām iestādēm ir jāveic būtiski iekšējās kontroles un risku mazināšanas pasākumi, un situācijas uzlabošanā būtisks būs arī pozitīvas pārmaiņas prokuratūrā un tiesu sistēmas aktīva darbība, norāda Mūrnieks.
"Tomēr vēlos uzsvērt arī to, ka indeksa paaugstināšanā būtiska ir arī sabiedrības loma. Lai gan sabiedrība pakāpeniski kļūst arvien aktīvāka, un mēs ik gadus saņemam tuvu pusotram tūkstotim dažādu iesniegumu par iespējami veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, tomēr nepietiek ar to, ka lielākā sabiedrības daļa klusāk vai skaļāk pašausminās par kārtējo atklāto dažus simtus, dažus tūkstošus vai pat miljonus eiro nodarīto zaudējumu valsts budžetam," uzsver Mūrnieks.
Jau ziņots, ka Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.
Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.
Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas indekss ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).
Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir par 1 punktu zemāks nekā 2018.gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai, skaidro "Delna".
Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir "Transparency International" nodaļa Latvijā.