Valsts korupcijas uztveres indekss neuzlabojas; Latvija ieņem 42. vietu pasaulē
Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.
Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.
Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).
Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir par 1 punktu zemāks nekā 2018.gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai, skaidro "Delna".
"Ir jāņem vērā, ka Latvijas rezultāts joprojām atpaliek no citu Eiropas Savienības un OECD valstu rezultātiem," akcentē organizācijā. 2020.gadā Eiropas Savienības valstu vidējais KUI rezultāts ir 64, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm. Savukārt OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 66 punkti, kas Latviju ierindo 28. vietā no 37 valstīm.
"Delna" atzīmē, ka Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata plašākā analīzē - skaidrojot faktorus, kas ir noveduši Latviju stagnācijas fāzē. Kopš 2014.gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis tikai par 1 punktu. Arī Lietuvā tendence ir līdzīga, bet abu valstu - Latvijas un Lietuvas sniegums ir krasā pretstatā Igaunijas rādītājiem, kas ir lēnām, bet pastāvīgi auguši, un tagad krietni pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju un ir gandrīz par 20 punktiem augstāks nekā Latvijai.
Lietuva jaunākajā KUI saņēmusi 60.punktus, bet Igaunija - 75 punktus.
"Delna" atzinīgi vērtē Latvijas valdības nesenos centienus apkarot "naudas atmazgāšanu", īstenot rūpīgu prokuratūras reformu un mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tomēr stagnējošais KUI liecina, ka ir nepieciešams spert vēl daudz drosmīgākus soļus, lai panāktu vismaz mūsu kaimiņus - Lietuvu un Igauniju, norāda organizācijā. "Turklāt ir jāpatur prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kuram ārvalstu investori pievērš uzmanību pirms uzsākt savu biznesu kādā valstī. Šim aspektam ir ārkārtīgi liela nozīme kontekstā ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas," skaidro "Delnas" direktore Inese Tauriņa.
Lai uzlabotu indeksa rezultātus un veiksmīgāk apkarotu korupciju valstī, "Delna" aicina ieviest OECD ekspertu rekomendācijas, kas tika izstrādātas 2021. gada sākuma pēc audita Latvijas prokuratūrā.
Tāpat tā mudina pieņemt visaptverošu interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējumu, kas turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā.
Organizācija aicina pilnveidot augsta līmeņa amatpersonu interešu konflikta atklāšanas un novēršanas sistēmu.
Vienlaikus tā arī aicina uzņēmējus aktīvi piedalīties ar korupciju saistīto problēmu risināšanā, atklājot datus un informāciju par viņu iekšējām korupcijas apkarošanas sistēmām, līdzdalību politiskajos procesos caur lobēšanu, organizācijas struktūru un starptautiski veiktajām operācijām.
Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir "Transparency International" nodaļa Latvijā.