Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība aicina Demogrāfisko lietu padomi sasaukt ārkārtas sēdi
Saskaņā ar 2011.gada 12.aprīlī Ministru kabineta noteikumu Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” 8.punktu Demogrāfisko lietu padomes sēdes jāsasauc padomes priekšsēdētājam - ministru prezidentam - ne retāk kā reizi ceturksnī. Divu gadu laikā, kopš Krišjānis Kariņš ir vadījis Ministru kabinetu, šādas sēdes nav ne reizi sasauktas, neskatoties uz Apvienības vairākkārtējiem atgādinājumiem un lūgumiem ministru prezidentam. Šī ir pirmā valdība, kas neievēro Ministru kabineta nolikumu - ne 8.punktu, ne arī 3.3.punktu, kas paredz ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valdības darbu valsts demogrāfiskās politikas īstenošanā.
2021.gads sācies ar satraucošu ziņu par katastrofālu dzimstības kritumu 2020.gadā. Pērn Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, un tas ir par 6,9 % jeb 1,3 tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2019. gadā. Covid-19 pandēmijas apstākļu ietekme uz dzimstību būs redzama tikai 2021.gadā, kas diemžēl sola vēl zemākus dzimstības rādītājus. Tomēr no valdības puses nav bijis neviena komentāra šajā sakarā. Vēršam uzmanību uz to, ka ir pagājuši 3 gadi, kopš iztecējis termiņš Latvijas politikas plānošanas dokumentam "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam." Savukārt, jaunais plānošanas dokuments “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” vēl nav valdības apstiprināts un dokumenta projektā trūkst starpnozaru rīcības plāna izvirzīto mērķu sasniegšanai, t.sk. Nacionālajā attīstības plānā paredzētās dzimstības veicināšanas politikas, kas ir priekšnosacījums demogrāfiskās krīzes stabilizēšanai. Neapmierinātību par dzimstības veicināšanas stratēģijas neesamību 2020.gada 16.decembra sēdē ir paudusi arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija.
Ieilgusī ārkārtas situācija ir strauji pasliktinājusi ģimeņu situāciju, t.sk. bērnu dzīves apstākļus. Dīkstāves pabalstu piemaksas par apgādājamiem nesasniedz visus bērnus un tas nav pietiekami, lai novērstu masveidīgu ģimeņu nokļūšanu trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusā. Nonākot šajā statusā, valsts “nogrūž” atbildību par atbalsta sniegšanu uz pašvaldībām, kas nav atbildīga valsts rīcība. Jau 6 mēnešus lielākā daļa bērnu ir spiesti iegūt valsts garantētu vidējo izglītību attālināti. Palīdzība ar tehnisko līdzekļu nodrošināšanu ir bijusi ļoti fragmentāra. Lielākā daļa bērnu no daudzbērnu ģimenēm nav nodrošināti ar datoriem mācībām, bērni ilgstoši spiesti mācīties, izmantojot telefonus un labākajā gadījumā planšetes, kurās ir ierobežota iespēja pildīt mājasdarbus. Taču Covid-19 pandēmijas laikā bijušas arī cerīgas iezīmes. Daudzi emigrējuši tautieši izvērtē remigrācijas iespējas, bet jauni cilvēki raduši iespēju iegūt kvalitatīvu ārvalstu izglītību neaizbraucot.
Demogrāfisko lietu padomes nolikuma 9.punkts paredz sasaukt ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi. Apvienība kā viena no padomes loceklēm aicina padomes sastāvā iekļautos ministrus, Saeimas komisiju vadītājus, darba devēju un ņēmēju pārstāvjus, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas izmantot Ministru kabineta noteikumos sniegtās tiesības un dotos uzdevumus, sasaukt ārkārtas Demogrāfisko lietu padomes sēdi, kurā izvērtēt esošās demogrāfiskās situācijas tendences un iespējamās sekas, iepazīties ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanas darbu starpnozaru līmenī, vienoties par aktuālākajiem īstermiņa uzdevumiem un vidēja termiņa demogrāfiskās situācijas uzlabošanas stratēģiju.