Labklājības ministriju satrauc sociālās aprūpes iestāžu darbinieku nevēlēšanās vakcinēties

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Labklājības ministriju (LM) satrauc atsevišķu sociālās aprūpes iestāžu darbinieku nevēlēšanās vakcinēties, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Runājot par gaidāmo vakcinēšanās procesu sociālās aprūpes iestādēs, Dūdiņš norādīja, ka vakcinācija ir brīvprātīga un nav piespiedu pasākums, taču ministriju satrauc sociālās aprūpes iestāžu darbinieku nevēlēšanās vakcinēties.

"Mēs esam sākuši vākt informāciju par vakcinēšanos, taču mums parādās viena lieta. Es negribu saukt nevienu iestādi vārdā, bet ir viens pašvaldības aprūpes centrs, kur 95% klienti izsaka gatavību vakcinēties, bet visi tā darbinieki nevēlas vakcinēties," uzsvēra Dūdiņš.

Ņemot vērā minēto, tagad ir jādomā kā rīkoties, lai situāciju mainītu. Droši vien ir nepieciešami papildus skaidrojošie pasākumi un labās prakses piemēri, skaidroja Dūdiņš.

"Ja pastāvēs kategoriska pretestība, tad es nezinu ar ko tas ir saistīts. Vai ar citu informācijas telpu vai citiem "burbuļiem". Bet tas ir simptomātiski satraucoši. Ja tāda situācija būs masveidā, tad mums par Covid-19 izejas stratēģiju būs grūti runāt," uzsvēra Dūdiņš.

Jau ziņots, ka valdība šodien apstiprināja Labklājības ministrijas (LM), Veselības ministrijas (VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izstrādāto rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

"Plāns aptver un sistematizē tos pasākumus, ko jau šobrīd LM dara, gan atjaunojot un pilnveidojot vadlīnijas, izstrādājot jaunus priekšlikumus, gan turpinot rīkot regulāras sanāksmes SAC direktoriem kopā ar VM, Veselības inspekciju, Slimību profilakses un kontroles centru un LPS," šonedēļ žurnālistiem klāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Vienlaikus plānā papildus iezīmēti un akcentēti tie virzieni, kuros būtu jāvirzās, lai izvairītos no infekcijas uzliesmojumiem un maksimāli samazinātu saslimušo skaitu. Pēc divām nedēļām LM nākšot klajā ar ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un progresu.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais