Tirgotāji aicina valdību sekot līdz Eiropas Savienības praksei tirdzniecības ierobežošanā
Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību pie Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām Covid pandēmijas apkarošanā un pie Eiropas Savienības (ES) prakses tirdzniecības ierobežošanā, informē Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Tā PVO galvenais nosacījums, uz kuriem jābalstās "lēmumiem par pasākumiem, kas jāīsteno, jāatceļ vai jāpastiprina, un kārtību, kādā šiem pasākumiem jānotiek", ir "līdz minimumam samazina visu sabiedrības un ekonomikas locekļu negatīvās sekas veselībai un labklājībai".
Šobrīd pieņemtie preču sortimenta ierobežojumi gan neļauj cilvēkiem uzturēt savu ķermeni veselīgā stāvoklī, gan pilnvērtīgi izmantot āra aktivitātes, gan noslogot sevi mājsēdē.
Savukārt, nevienmērīgie ierobežojumi preču sortimentā noved pie daudzu mazo un vidējo tirgotāju un ražotāju bankrota. Arī kompensācijas mehānismi ir nepilnīgi un netaisnīgi, jo šobrīd nodrošina atbalstu tikai 5 procentiem no nozares uzņēmumu, tas ir aptuveni 10 procentiem aizliegumu rezultātā cietušajiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ir uzklausījis daļu priekšlikumu un apņēmies koriģēt atbalsta nosacījumus uzņēmumiem, kuriem nav 2019.gada saimniekošanas vēsture. Vēl jānovērš netaisnība nozares uzņēmumiem ar pārlieku augsto latiņu salīdzinājumam ar decembri atbalsta saņemšanai.
ES valstīs, atbilstoši Ārlietu ministrijas apskatam par Covid pandēmijas regulējumam dalībvalstīs, nevienā netiek ierobežots preču sortiments, valstis atteikušās arī no citiem "eksperimentiem", piemēram, pensionāru stundas.
Attiecībā uz prasībām arī attieksme ir saprātīga un atbilstoša kopējām ES nostādnēm - apmeklētāju skaits tiek ierobežots līdz 50 procentiem no objektā plānotā, kur pretī Latvijā - 80 procentiem. Pie kam jāuzsver, ka preču tirdzniecības ierobežojumi nav valstīs, kur saslimšana ir daudzkārt izplatītāka kā Latvijā (3,19% uz 25.janvāri): Polijā (3,89%), Francijā (4,56%), Zviedrijā (5,35%), Lietuvā (6,34%).
Neloģiskie preču ierobežojumi darbojas jau otro mēnesi. Katrai aizliegtai preču grupai ir argumenti, kāpēc tai jābūt pieejamai un kāpēc tās atļaušana nenes kaitējumu, bet pretēji - mazina saslimšanas risku.
Apskatīsim grāmatu tirdzniecības aizlieguma risku. Latvijā ir 1500 bibliotēku un 150 grāmatnīcu. Kultūras ministrija pamato aizliegumu tirgot grāmatas ar to, ka pensionāri brauks uz grāmatnīcām pārpildītā sabiedriskā transportā un saslims ar Covid. Parēķinām risku - vienu grāmatu paņemt bibliotēkā - divi braucieni (turp un atpakaļ). Apmeklējumu skaits bibliotēkā un grāmatnīcā ir aptuveni vienāds. Tātad šobrīd risks aizliegtās grāmatnīcas apmeklējumam ir 20 reizes mazāks kā atļautās bibliotēkas apmeklējumam. Pie kam jāņem vērā, ka grāmatas pirkuma iespējas aizstāj bibliotēkas apmeklējumu un nepieciešamību veikt ilgstošu grāmatu dezinfekciju.
Ņemot vērā valdības izvairīšanos no dialoga ar nozari, tirgotāji nolēmuši vērsties Satversmes tiesā. Tirgotājuprāt, valdības rīcība ir ar atšķirīgu attieksmi starp personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos.
Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka ierobežojumi pārkāpj atļautos Satversmē kritērijus, tai skaitā: 1) ierobežojošo normu pieņemšanu pienācīgā kārtībā; 2) nav ievērota pamattiesību ierobežojumu samērojamība. Atliek cerēt, ka Satversmes tiesa paspēs izskatīt sūdzību līdz brīdim, kad vietējie nozares uzņēmēji tiks iznīcināti valdības rīcības rezultātā.