Latvija lūgs piedošanu nepilngadīgas meitenes izvarotājam
 
©Juris Ģigulis

Igors Bazjaks, kam par labu Eiropas Cilvēktiesību tiesa liek izmaksāt kompensāciju, ir atbildīgs ne tikai par nepilngadīgas meitenes trīskārtēju izvarošanu, bet netieši arī par viņas tēva nāvi.

Pēc desmit gadu ieslodzījuma izciešanas šis cilvēks ir uz brīvām kājām, un, tā kā valdība spriedumu, visticamāk, nepārsūdzēs, no Latvijas valsts viņš saņems 11 700 eiro. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lēmusi, ka ieslodzījuma apstākļi Daugavpils cietumā bijuši "pietiekami slikti, lai radītu viņam satraukumu un ciešanas". Tādējādi ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. punkts, kas aizliedz necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos. Pārkāpts arī 13. punkts par tiesībām uz atbilstošu medicīnisko palīdzību. Kā noprotams no Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes skaidrojuma, lielākās problēmas par Balto gulbi dēvētajā Daugavpils cietumā ir pārapdzīvotība un tas, ka ieslodzītie nevar pasēdēt uz poda pilnīgā vientulībā un klusumā.

Bazjaka ciešanas vērtīgākas

Taisot izvarotājam I. Bazjakam labvēlīgu spriedumu, ECT, protams, nav vērtējusi, kas viņš ir par cilvēku un ko viņš ir nodarījis meitenei. Un to, ka uz viņa sirdsapziņas ir arī meitenes tēva nāve.

Nozieguma vieta bija Ventspils. Pirmā ziņa par notikušo parādījās vietējā laikrakstā Ventas Balss 1998. gada 11. jūnijā. Visai lakoniska.

"2. jūnijā plkst. 23.00 saņemts ziņojums par to, ka laikā no pulksten 3.00 līdz plkst. 13.00 Ugāles ielā 32 izvarota meitene (dzimusi 1983. gadā). Vainīgais aizturēts. Uz dzīvokli meitene devusies kopā ar savu tēvu, kurš ar dzīvokļa saimnieku dzēris. Policija noskaidro apstākļus, kāpēc tēvs devies mājās, bet meitene palikusi. Uzzinājis par notikušo, tēvs izdarījis pašnāvību, metoties zem vilciena riteņiem."

Tobrīd tikai 15 gadus vecajai meitenei dramatiski pasliktinājās veselība. Ārsti konstatēja pēctraumu sindromu ar uzmācīgām atmiņām un miega traucējumiem, depresijas pazīmes, baiļu un apdraudētības izjūtu un citas psihiskas traumas. Mediķu liecības figurēja krimināllietā. Savu vainu tiesājamais tā arī neatzina, meloja, ka meitene viņu aprunā, lai izspiestu naudu. Tomēr tiesa uzskatīja, ka pierādījumu pietiek un taisīja notiesājošu spriedumu – 10 gadi ieslodzījumā, kā arī 4350 lati par cietušās ārstēšanās izdevumiem un morālo kaitējumu. Jau divus gadus Igors Bazjaks ir brīvībā, un viņam par labu piespriestā kompensācija ir divreiz lielāka, nekā viņš bija spiests maksāt meitenei, kurai sagrāva dzīvi.

Pārsūdzēt nav jēgas

Cilvēktiesību eksperti uzsver, ka pretnostatīt sliktos apstākļus cietumā ar noziedznieku izdarīto nav pareizi. Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte Laila Grāvere norāda, ka notiesātā sods ir brīvības atņemšana un viņam nav noteikts papildsods – spīdzināšana antisanitāros apstākļos, aukstumā un mitrumā: "Nav jau viduslaiki ar mitriem, tumšiem cietumiem, no kuriem cilvēkam jāiznāk ar tuberkulozi."

Teorētiski ECT pieņemtais lēmums nav galīgs un triju mēnešu laikā ikviena no pusēm var pieprasīt lietu pārskatīt ECT Lielajā palātā. Taču maz ticams, ka tā notiks. Izvarotājam I. Bazjakam nav pamata neapmierinātībai ar spriedumu, savukārt Latvijas valstij faktiski nav izredžu viņu uzvarēt. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine Neatkarīgajai skaidro, ka jautājums par pārsūdzību ir tieši atkarīgs no apstākļiem, kādi ir Latvijas cietumos, un tie daudzu gadu laikā piedzīvojuši vien nenozīmīgus uzlabojumus. "Mans personīgais viedoklis – izredzes, ka apelācijas sūdzība tiktu pieņemta, ir tuvu nullei," saka juriste. Nav pat runas par tās izskatīšanu.

Lētāk būtu būvēt

Līdzšinējās valdības, izvēloties maksāt kompensācijas tādiem neliešiem kā I. Bazjaks, nevis būvēt jaunus cietumus, pieļāvušas smagu stratēģisku kļūdu. "Šis cilvēks paņems naudu un aizies, bet cietumi no tā labāki nekļūs," spriež I. Reine. Un tādi nelieši kā I. Bazjaks jau stāvot rindā pēc Latvijas valsts naudas. Juriste apstiprina, ka ECT sūdzības par necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos iesnieguši arī citi noziedznieki. Tātad tas, vai lieta Bazjaks pret Latviju tiks pārsūdzēta vai ne, nekādi neietekmēs nākamo lietu virzību. Un arī Eiropas institūciju attieksme pret noziedznieku cilvēktiesību pārkāpumiem nemainīsies. Atliek vienīgi ķerties pie cietumu apstākļu uzlabošanas, lai pēc iespējas mazinātu jaunpienākušu noziedznieku iespējas sūdzēties. To arī valdība grasās darīt. Premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes vēstīja, ka ekonomiskās krīzes apstākļos projekts par jaunu cietumu būvniecību Latvijā ir apturēts, tāpēc jāmeklē pagaidu īstermiņa risinājumi, lai novērstu trūkumus esošajā situācijā.