Daži mediķi pirms otrās vakcīnas esot saslimuši ar Covid-19

© imago images/Sven Simon/Scanpix

Atsevišķos gadījumos nācies atcelt otro vakcīnu pret Covid-19 devu mediķiem, jo laikā starp pirmo un otro devu tie saslimuši ar Covid-19, intervijā Latvijas Radio apliecināja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja norādīja, ka viena vakcīnas deva nenodrošina nepieciešamo aizsardzību, tāpēc gadījumā, ja pirms otrās vakcīnas saņemšanas notikusi saslimšana, otro devu cilvēks var saņemt, tiklīdz ir atveseļojies.

"Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir atnākuši visi, kas bija saņēmuši pirmo devu. Taču esmu dzirdējusi no citām universitāšu slimnīcām, ka nedaudz ir bijuši tādi gadījumi, kad mediķis saslimis ar Covid-19 pēc pirmās potes. Šādas situācija var notikt, jo pirmā pote negarantē pilnvērtīgu drošību pret vīrusu, taču, pēc izveseļošanās medicīnas darbinieks var saņemt otro poti," sacīja Zavadska.

Viņa piebilda, ka neiesaka izlaist otro devu, īpaši, ja tam nav pamatota iemesla. Izraēla arī publicējusi datus, kurā teikts, ka viena vakcinācijas deva nenodrošina labu aizsardzību no vīrusa. 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnas devu noteikts tikai "Pfizer" vakcīnām. Pārējām, kuras šobrīd Latvija saņem vai plānojusi saņemt, intervāls ir 28 dienas.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja arī vērsa uzmanību uz to, ka novērojumi liecina - saņemot otro vakcīnas devu, tiek piedzīvotas izteiktākas nepatīkamas sajūtas. Piemēram, lielāks nogurums vai sāpes vakcīnas vietā. Tomēr tas ir normāli un nozīmē, ka imūnā sistēma uz vakcīnu reaģē, bet simptomi, kas parasti ir daudzkārt vieglāki par pašu saslimšanu, ilgst tikai vienu vai divas dienas, skaidroja Zavadska.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais