Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski

Vidzemes rajona tiesa Limbažos šodien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Tikmēr Osinovskis ar Kvjatkovskas starpniecību pauž gandarījumu, ka Latvijas tiesu sistēma nodemonstrējusi savu neatkarību. "Ņemot vērā ieinteresēto pušu tiešo spiedienu uz tiesu, gan arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus un dažādās organizācijas, esmu pārliecināts, ka tiesai pieņemt taisnīgu lēmumu nebija viegli. Vidzemes rajona tiesa pierādīja, ka Latvijas tiesu sistēma spēj aizstāvēt pilsoņus, sabiedrību un valsts ekonomiku," norāda Osinovskis.

Viņš komentē, ka, balstoties uz bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka Jura Juraša radīto teoriju, kas tiesvedības procesā tā arī netika apstiprināta, prokuratūra piecus gadus vajāja ārvalstu investoru, kurš Latvijas ekonomikā ieguldījis vairākus desmitus miljonus eiro, kurš ir izveidojis un joprojām nodrošina vairākus simtus darbavietu.

Advokātes un Osinovska izplatītajā paziņojumā pausts, ka šī Latvijā ir bezprecedenta lieta, kurā pilnīgi visi prokuratūras uzaicinātie liecinieki simtprocentīgi apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kas bija pretrunā ar apsūdzību. Apsūdzētā un viņa advokātes vērtējumā, visi lietai pievienotie pierādījumi noliedz apsūdzību.

Osinovskis pauž nožēlu, ka prokuratūra neuzskatīja par vajadzīgu pārbaudīt Igaunijā slēgtā darījuma patiesās intereses, kas bija saistītas Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu un Latvijas ekonomiku.

"Visi prokuratūras apkopotie fakti liecināja par to, ka man nebija nekādas saistības ar dīzeļlokomotīvju iegādes darījumu. Gluži pretēji - šie fakti skaidri norādīja uz pilnīgu citu darījumu, citā valstī un ar citiem mērķiem," uzsver Osinovskis.

Uzņēmējs pauž cerību, ka prokuratūra nepārsūdzēs lēmumu, pārtrauks vajāt viņu un graut valsts rūpniecības nozari, kurai jau tā esot nodarīti zaudējumi samazināto nodokļu maksājumu un vairāku simtu atlaisto cilvēku dēļ.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA teica, ka šāds spriedums nav pārsteigums. Viņš pauda, ka jau pēc lietas materiālu saņemšanas un pierādījumu pārbaudes tiesā arvien neskaidrāks kļuva, kādēļ prokuratūra turpina šajā lietā uzturēt apsūdzību, jo šāds iznākums, viņaprāt, bija paredzams.

Rozenbergs arī atsaucās uz nesen publiskoto Valsts kontroles revīziju par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu. Šajā revīzijā viens no secinājumiem bija - kāpēc izmeklēšanas iestāžu un tiesas resursi tiek ieguldīti tādu procesu virzīšanā, kur jau sākotnējā izmeklēšanas stadijā ir iespējams secināt lietas perspektīvas trūkumu.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni attaisnojusi, jo nav pierādīts fakts par to, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska, aģentūru LETA informēja tiesā.

Tiesa ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Nav ne mazākā pamata diskutēt par iespējamu nekvalitatīvu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa krimināllietā, aģentūrai LETA ar biroja starpniecību atzina KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanu šajā kriminālprocesā veica atbilstoši normatīvo aktu prasībām un krimināltiesību principiem, iegūstot pietiekamus un nepārprotamus pierādījumus par kukuļošanu, skaidroja Cīrule.

"Nav ne mazākā pamata diskutēt par iespējamu nekvalitatīvu KNAB darbu, turklāt jau no pirmās kriminālprocesa sākšanas dienas cieši sadarbojāmies un darbības saskaņojām ar prokuratūru," norādīja Cīrule.

Tiesu praksē ir vairāki gadījumi, kad pirmās instances tiesas kukuļošanas darījumos iesaistītās personas attaisnojušas, taču augstākās tiesu instances ir pieņēmušas notiesājušus spriedumus, kas rezultējušies ar reāliem cietumsodiem. Viens no šādiem piemēriem ir arī tā sauktajā "Latvenergo" lietā.

Prokuratūra publiski paudusi, ka par nelabvēlīgo lēmumu Magoņa lietā iesniegs protestu. KNAB šādu rīcību atbalsta un cer, ka augstākās instances tiesas pieņems taisnīgu spriedumu, lai kukuļošanas darījumos iesaistītajām personām atkārtoti atgādinātu - korupcija ir nepieļaujams un neattaisnojams noziegums, norādīja Cīrule.

Minēto krimināllietu 2017.gadā prokuratūra bija nosūtījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, vadoties no fakta, ka vairums liecinieku strādā LDz un tā meitasfirmā "LDz ritošā sastāva serviss". Abi minētie uzņēmumi reģistrēti Gogoļa ielā, kas ir Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai piekritīga teritorija.

Tomēr tiesa nolēma, ka lieta jāsūta uz Limbažiem, jo Magonim inkriminētais noziegums tika pārtraukts Salacgrīvas novadā, kur 2015.gada augustā viņu pēc atgriešanās Latvijā aizturēja KNAB.

Saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar uzņēmuma "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Kriminālprocesu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja KNAB.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Osinovskis pēdējā vārdā tiesā kategoriski noraidījis izvirzīto apsūdzību un atkārtoti uzsvēris, ka viņš kā privātpersona samaksāja Magonim komisiju par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas Dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) un "Krievijas Dzelzceļu".

Osinovskis apgalvojis, ka viņam nebija vēlēšanās un motīva maksāt Magonim par DLRR uzvaru konkursā, kurā DLRR jau bija uzvarējis un kuru Magonis nevarēja pat teorētiski ietekmēt, kaut vai tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. Lokomotīves tika pārdotas par zemāko cenu un uz nomaksu, bet kopējā līguma summa pret uzņēmuma apgrozījumu bija nebūtiska un galu galā viņš kā akcionārs uzņēmuma operatīvajā darbībā neiesaistās.

Vienlaikus Osinovskis uzsvēris, ka situācija ar Krievijas līgumu ir pilnīgi pretēja. No Krievijas līguma bija atkarīgs, vai rūpnīca varēs nodrošināt savu darbību no apgrozāmajiem līdzekļiem, vai viņam kā akcionāram būs jāinvestē savi personīgie līdzekļi.

Tādēļ viņš personīgi bija ieinteresēts piesaistīt visus resursus, lai palīdzētu atjaunot Krievijas līgumu, kas bija apturēts uz sankciju laiku. Remonta pakalpojumi ir ar augstu rentabilitāti, līguma summa pārsniedz gada apgrozījumu un šis līgums deva iespēju viņam kā akcionāram neinvestēt savus personīgos līdzekļus rūpnīcā.

Lai Magonis pārstāvētu viņa intereses "Krievijas Dzelzceļā", Osinovskis maksāja komisiju.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.