Satversmes tiesā ierosināta lieta par darba samaksas apmēru ieslodzītajiem

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par darba samaksas apmēru ieslodzītajiem, jo pašlaik šī samaksa tiek noteikti 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, nra.lv uzzināja tiesā.

Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 51. panta trīspadsmitās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam.

Apstrīdētā norma paredz, ka minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba alga notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā, ir 50 procenti no valstī noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba algas.

Pieteikuma iesniedzējs Mārtiņš Ēcis uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam. Iesniedzējs uzskata, ka personām, kas izcieš sodu cietumā, tāpat kā ikvienam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu.

Pieteikumā norādīts, ka nesamērīgi maza alga ieslodzītos nemotivējot strādāt un tādējādi netiekot pildīta resocializācijas funkcija.

Saeima ir uzaicināta līdz 2010. gada 21. decembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2010. gada 21. marts.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".