VARAM pārstāve: Jaunā administratīvi teritoriālā reforma ir iepriekšējās reformas turpinājums
Izstrādājot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR), tika īstenota pašvaldību reforma, ko var uzskatīt par 2009.gada veiktās reformas turpinājumu, jo tajā tika saglabāti jau iepriekš izvirzītie mērķi, šodien Satversmes tiesā (ST) sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Oša sacīja, ka galvenais 2009.gada veiktās reģionālās reformas mērķis bija panākt to, lai pašvaldības spētu efektīvi un optimāli pildīt savas autonomas funkcijas, kā arī atrast piemērotu modeli, kurš novērstu pastāvošo pašvaldību sadrumstalotību un mazinātu resursu neracionālu izmantošanu.
Viņa norādīja, ka VARAM ir pieejami pētījumi un neatkarīgo institūciju vērtējumi par to, cik lielu ietekmi uz pašvaldību ekonomisko ilgtspējīgu attīstību rada pašvaldību skaits, kā arī iedzīvotāju skaits tajās.
"Jau 2013.gada ziņojumā tika uzsvērts, ka veiktajos pētījumos par 2009.gadā veikto administratīvi teritoriālo reformu 32% pašvaldību norādīja, ka reforma pozitīvi ietekmējusi investīciju piesaistīšanas iespējas, jo pēc īstenotās reformas pašvaldībās palielinājās piesaistīto investīciju apjoms," uzsvēra Oša.
Oša norādīja, ka šis ir viens no būtiskākajiem argumentiem, kuriem pievērš uzmanību VARAM arī šobrīd. Tāpat viņa pauda viedokli, ka attīstības centri ir būtiski novada attīstībai, bet iepriekšējās reformas laikā šis kritērijs netika izpildīts.
Tomēr viņa īpaši uzsvēra, ka nepiekrīt Ikšķiles domes pārmetumiem par to, ka ATR izstrādes laikā netika pienācīgi uzklausīts pašvaldības viedoklis.
Viņa norādīja, ka Ikšķiles iedzīvotāju labklājību nosaka pašvaldības tuvums Rīgai. "Tikai 22% Ikšķiles iedzīvotāju strādā novadā, bet 52% strādā Rīgā".
Oša piekrita, ka ATR apspriešanas laikā, pašvaldību iedzīvotāji netika aptaujāti, bet pašvaldību konsultācijās bija izskanējušas bažas, ka paliks vairākas teritorijas, tā sauktajās nomalēs un tās netiks pienācīgi sadzirdētas. "Lai to novērstu VARAM paredzēja vairākus iedzīvotāju iesaistīšanas mehānismus, proti tika paredzēts likumā iestrādāt iedzīvotāju konsultatīvās valdes vai padomes," viņa uzsvēra.
Tāpat VARAM paredzējis iestrādāt līdzdalības budžetu, kas ļaus katrai teritoriālai vienībai piedalīties un virzīt to prioritāros jautājums, kā arī tika izdarīti grozījumi, lai pašvaldību teritorijās palielinātu deputātu skaitu, proti, lai jaunpievienotie pagasti un pašvaldības spētu pašvaldībā ievēlēt savus pārstāvjus.
Jau vēstīts, ka 2020.gada 26.oktobrī ST lēma apvienot pirmo un otro ST ierosinātu lietu par ATR, proti Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.
Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam".
Iepriekš vēstīts, ka tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.daļai un 5.pantam.
Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.