Izteikts priekšlikums bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem paredzēt piespiedu darbu

Izteikts priekšlikums normatīvajos aktos paredzēt iespēju bērnu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piemērot piespiedu darbu, informēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Politiķis norāda, ka valsts atgūtie līdzekļi Uzturlīdzekļu garantijas fondā ir "nepielūdzami zemi" ar minimāliem uzlabojumiem pēdējos gados, kas nozīmē, ka ir jādomā par daudz efektīvākiem instrumentiem, kā tos atgūt no bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Publisko izdevumu komisijas deputāti uzklausījuši Uzturlīdzekļu garantijas fonda informāciju par valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanas dinamiku no personām, kas apzināti izvairījusies no bērnu uzturlīdzekļu maksāšanas. Līdzšinējā tendence liecina, ka parādnieku skaits, kuru vietā valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus pēdējos trīs gados, ir ar pieauguma tendenci - no 40 000 2018.gadā līdz 42 500 pērn, norāda politiķis.

Savukārt neatgūtie valsts līdzekļi no 41,6 miljoniem eiro 2018.gadā pieauguši līdz 43,8 miljoniem eiro 2020.gadā, atgūstot tikai piektdaļu no izmaksātās summas, pauž Ģirģens. "Lai arī pēdējos trīs gados regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem - no 16% līdz 22%, tomēr kopējā tendence liecina, ka valsts līdzekļu atgūšana notiek pārāk neefektīvi," sacīja komisijas vadītājs.

Viņš rosina domāt par efektīviem papildu instrumentiem, kas padarītu sarežģītāku nemaksātāju dzīvi un sekmētu vēlmi, pirmkārt, labticīgi maksāt uzturlīdzekļus par saviem bērniem, otrkārt, atdot valstij parādu. "Manā un citu deputātu ieskatā ir jāsper nākamie soļi un jālemj par piespiedu darbu noteikšanu," norādīja Ģirģens.

Saeimas komisijas vadītājs skaidroja, ka daudzi nemaksātāji izmanto situāciju, ka savus ieņēmumus saņem neoficiāli, līdz ar to pret tiem nav iespējams vērst parādu piedziņu. Savukārt cīņa ar ēnu ekonomiku ir "kā cīņa ar vējdzirnavām", un tā valsts līmenī notiekot nepieņemami lēni.

Piespiedu darbs "radītu apgrūtinājumu, kā rezultātā tie izvēlēsies labprātīgi maksāt alimentus un norēķināties ar valsti (..) un viņiem vairs nebūs izdevīgi būt pelēkajā sektorā," uzskata "KPV LV" politiķis.

Ģirģens pauda, ka daļai no nemaksātājiem ir objektīvs iemesls, piemēram, nepietiekami ienākumi, tomēr vairums nemaksājot apzināti un ilgtermiņā. Nepieciešama sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai, sākot strādāt kādā no esošajām darbu vakancēm, šie cilvēki varētu tikt pie ienākumiem.

Komisijas sēdē deputāti arī norādījuši uz nepieciešamību risināt šo problēmu pašlaik.