Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs (Centrs) 2020.gada nogalē (novembrī un decembrī) īstenoja apjomīgu pētījumu iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.
54,5% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% - ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4% atzīst, ka pēdējo 2 nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk kā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. 1 no 5 pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām.
Satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1%) vai pieņemami (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6%) un slikti (29,8%). Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5% 1. vilnī uz 7,6% 2. vilnī), bet to, kuri jūtas kritiski slikti palielinās (no 4,6% 1. vilnī uz 7,8% 2. vilnī).
"Centrs izlēma veikt pētījumu par Covid-19 ietekmi uz pusaudžiem un jauniešiem 2. pandēmijas viļņa laikā, lai saprastu, kāda ir reālā situācija un kā savu mentālo veselību raksturo paši pusaudži. Secinājumi ir ļoti bēdīgi un mums, kas ikdienā strādā ar pusaudžiem un jauniešiem, ir skaidrs, ka Covid-19 seku pārvarēšanā valstij būs jādomā ne tikai par sekām ekonomikā, dažādu nozaru reanimēšanu un izglītību. Jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc šīs krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd ir svarīgi domāt par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos. Ja to ignorēsim, tad rezultātā cietīs bērnu akadēmiskie un dzīves sniegumi, psihoemocionālā labklājība, kā arī tiks radīts papildus slogs valsts budžetam ilgtermiņā, sedzot medicīniskās aprūpes, penitenciārās sistēmas un sociālo pabalstu izdevumus," secina Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.
Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz to norāda Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc OECD datiem Latvija jau ieņēma 4. vietu pasaulē pašnāvību skaita ziņā jauniešiem vecumā no 15-19 gadiem.
Situācija būtiski saasina Covid-19 pandēmijas sekas, īpaši - pandēmijas ierobežojumu radītā ietekme uz bērnu un pusaudžu psihoemocionālo veselību. Pēc ekspertu prognozēm, tieši šī populācijas daļa, vecumposma un smadzeņu attīstības īpatnību dēļ, ir viena no visvairāk skartajām grupām, kas cieš no sociālās izolācijas, pārmaiņām mācību režīmā un ģimenes stresoru dēļ. Latvijā, kur ir vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, pandēmijas ietekme visticamāk radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā.
