Rīgas Domā notiks dievkalpojums par godu barikādēm; plaši atceres pasākumi visā Latvijā

Šodien plkst.11 Rīgas Domā notiks ekumēnisks dievkalpojums par godu 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres 30.gada dienai.

Dievkalpojumā apmeklētāji nevarēs piedalīties, tāpēc to tiešraidē varēs skatīt Latvijas Televīzijā.

Paredzēts, ka dievkalpojumā piedalīsies Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju mācītāji, taču dievkalpojumu vadīs arhibīskaps Jānis Vanags.

Dievkalpojumā muzicēs Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis un solisti.

Arī vairākās pašvaldībās notiks 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumi, liecina pašvaldību sniegtā informācija.

Siguldas Svētku laukumā no plkst.12 līdz 21 būs iespēja vienoties kopībā pie ugunskuriem, atmodas laiku dziesmās un atmiņu stāstos.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, Svētku laukumā būs apskatāma vienas dienas ekspozīcija ar 20 autentiskām stāstu planšetēm, kas vēstīs Siguldas novadnieku atmiņu stāstus. Gan izvietotajos stendos, gan videoekrānā varēs iepazīt atmiņu stāstus, ar kuriem dalījās novadnieki Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Aleksandrs Ceunovs, Elmārs Smelters, Aivars Valdmanis, Māris Bušs, Anita un Juris Ivars Čivči un Dainuvīte Bērziņa. Vairāki novada iedzīvotāji savas atmiņas uzticēja telefona sarunā.

Barikāžu dienas noskaņai Svētku laukumā skanēs arī tam laikam raksturīga mūzika.

Barikāžu atceres diena Svētku laukumā tiks veidota pastaigas formātā. Noskaņas radīšanai degs desmit ugunskuri, kā arī stilizētas barikādes ap tiem. Plkst.13 uz Svētku laukumā izvietotā video ekrāna varēs vērot filmu "Balti zvani" par 1991.gada janvāra notikumiem Latvijā.

Laukumā pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas, Dārza ielā 11, no plkst.17 līdz 18 būs īpaša 1991.gada barikāžu atceres stunda.

Izgaismotā laukumā tiks iedegti simboliski atmiņu ugunskuri, ierakstos skanēs Barikāžu laika stāsti, atmiņas un dziesmas. Pašvaldības vadība atceres brīdī uzrunas neteiks un aicina arī iedzīvotājus nepulcēties pie administratīvās ēkas.

Kocēnos, Kokmuižas promenādē, iestājoties krēslai, un turpinājumā līdz plkst.22 izskanēs muzikāls skaņu un gaismu tēlojums "Barikādēm - 30", kura tapšanā piedalījies mūziķis Rihards Saule un aktieris Ivo Martinsons. Degs atceres ugunskuri, kuriem visa vakara garumā savu pagali varēs pievienot ikviens klātesošais.

Šajā dienā piemiņas ugunskuri degs arī Bērzainē, Dikļos, Vaidavā un Zilākalnā.

Valmierā, pieminot 1991.gada barikāžu aizstāvjus, visu dienu ikviens individuāli vai ģimenes lokā aiziet pie Barikāžu piemiņas akmens laukumā pretī ēkai Rīgas ielā 50 un pie ugunskura kavēties atmiņās par 1991.gada janvāra notikumiem. Vakarā pie piemiņas akmens tiks demonstrētas barikāžu laika fotogrāfijas no Valmieras muzeja arhīva.

Liepājā no plkst.17 līdz 22, godinot 1991.gada janvāra barikāžu dalībniekus un iezīmējot šī Latvijas neatkarības atgūšanas vēsturē nozīmīgā notikuma 30.gadadienu, Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" ēka tiks izgaismota un ierakstā skanēs barikāžu laika dziesmas. Šajā ēkā Trešās Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas Koordinācijas centrs.

Ar gaismām un mūziku Liepājas muzejs vēlas pateikt paldies visiem tiem liepājniekiem un Liepājas apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pirms 30 gadiem sargāja Rīgu un arī Liepāju.

Cēsīs barikāžu notikumus pieminēs ar izstādi - instalāciju un ugunskuriem Vienības laukumā, kas tiks atklāta šodien un būs pieejama līdz 24.janvārim.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs šodien aicina ikvienu piedalīties "Kahoot" spēlē par 1991.gada janvāra notikumiem. Saite uz to būs pieejama Cēsu oficiālajos sociālajos tīklos.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs piedāvā barikāžu laiku atcerēties ar līdz šim vēl nepublicētām fotoliecībām no jelgavnieka aizrautīga fotogrāfa Jāņa Bērziņa arhīva. Vairāk nekā 60 fotogrāfijas, kas apskatāmas muzeja mājaslapā, uz barikādēm ļauj paraudzīties ar to dalībnieka acīm, jo Bērziņš uz barikādēm Rīgā devās, ņemdams līdzi savu fotoaparātu. Fotogrāfijās redzamas nozīmīgas barikāžu vietas - Zaķusala, Doma laukums, tagadējais valdības nams un citas.

Sabilē, pieminot barikāžu notikumus, šodien no plkst.16-18 laukumā pie ēkas Kuldīgas ielā 6 būs apskatāms vides objekts.

Latvijas Banka šodien laidīs apgrozībā Latvijas Republikas atzīšanas "de iure" 100.gadadienai veltītu divu eiro piemiņas monētu, taču tā būs pieejama tikai suvenīriesaiņojumā un suvenīrkomplektos ar iegādi internetā, pavēstīja Latvijas Bankā.

Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalts uzraksts "100 Latvija de iure", kā arī izlaišanas gads - 2021.

Monētas iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no plkst.12. Iegādei jaunās piemiņas monētas būs pieejamas tikai suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos. Interneta vietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana pagaidām būs iespējama tikai pa pastu.

Divu eiro monētas "Brilliant Uncirculated" kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā būs 7,9 eiro un iegādes limits vienai personai - pieci eksemplāri. Monētu suvenīriesaiņojumā kopējā tirāža ir 5000 eksemplāru. Savukārt apgrozības monētu komplekta cena būs 25 eiro un iegādes limits vienai personai - pieci eksemplāri. Suvenīrkomplektu kopējā tirāža ir 7000 eksemplāru.

Latvijas Bankā piebilda, ka apgrozības monētu komplektā "Latvija de iure 100" iekļautas 2021.gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no viena centa līdz diviem eiro un papildus tām arī jaunā divu eiro piemiņas monēta.

Jaunās divu eiro piemiņas monētas, kas ir arī apgrozības monētas, pagaidām nebūs pieejamas, tostarp monētas tīstokļos. Kopumā 400 000 monētu plānots laist apgrozībā pēc situācijas normalizēšanās, par to laikus informējot sabiedrību.

Latvijas Bankā norādīja, ka pirmais pasaules karš būtiski mainīja Eiropas politisko karti. Izveidojās vairākas jaunas valstis, tostarp Latvijas Republika, kas tika proklamēta Rīgā 1918.gada 18.novembrī. Latviešu tautas vēsturiskajā apziņā tā ir valsts dzimšanas diena. Tomēr Latvijā joprojām turpinājās karadarbība - Neatkarības karš. 1920.gadā Latvijas valdība ieguva kontroli pār visu valsts teritoriju un sākās aktīvs diplomātiskais darbs, lai panāktu Latvijas starptautisko atzīšanu "de iure".

Sabiedroto valstu Augstākā padome 1921.gada 26.janvārī plkst.17 Latvijas delegācijai paziņoja, ka Latvijas Republika atzīta "de iure". Tādējādi Latvija kļuva par starptautisko tiesību subjektu un pavērās ceļš tās uzņemšanai Tautu Savienībā.

Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Zane Ernštreite.

Jaunās monētas kaltas Vācijas "Staatliche Münzen Baden-Württemberg".

"Latvija "de iure" 100" šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā divu eiro piemiņas monēta.

Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas divu eiro piemiņas monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros. Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes kā parastajām divu eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku uz tām attēlots piemiņas motīvs.

Latvijā pirmā īpašā dizaina divu eiro piemiņas monēta, kuru Latvijas Banka laida apgrozībā 2014.gadā, veltīta Rīgai - uz monētas attēlota Vecrīgas panorāma.