Ministrs: Ierobežojumus varētu mazināt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos vairāk nekā 3 reizes

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Iespēja lemt par pakāpenisku Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu mazināšanu Latvijā būtu, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar vīrusu samazinātos no esošajiem 689 gadījumiem līdz aptuveni 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, šādu nostāju preses konferencē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Šobrīd atļauties mīkstināt drošības pasākumus un ierobežojumus mēs nedrīkstam, toties varam dot cilvēkiem skaidru signālu, pie kādiem rādītājiem viņu ikdiena kļūs līdzīgāka savulaik ierastajai," sacīja veselības ministrs.

Viņš paziņoja, ka līdzšinējā pieeja ierobežojumu pārskatīšanā tiks aizvietota ar "luksofora principu", proti, tiek noteiktas četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.

Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 689 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr vidēji Eiropā - 425.

Otrā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu sākt pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu. Trešā jeb dzeltenā kategorija nozīmētu, ka riska situācija tiek vērtēta kā vidēji augsta. Pēc Veselības ministrijā paustā, par konkrētiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, kas raksturotu šo kategoriju, eksperti vēl turpina diskusijas.

Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Vienlaikus VM neizslēdz, ka valdība varētu veikt atsevišķus, nelielus precizējumus šobrīd noteiktajos ierobežojumos, bet tikai ar nosacījumu, ka tie nepalielinās cilvēku pārvietošanos, kontaktēšanos un saslimstību.

VM uzsver, ka visām ministrijām ir jāveido dialogs ar savu nozaru pārstāvjiem. Tādējādi paredzot iespēju ārkārtas situācijā piedāvāt risinājumus piesardzības un drošības pasākumu mazināšanai konkrētās, sabiedrībai un ekonomikai nozīmīgās jomās. Drošības pasākumu mazināšana varētu notikt, ja nozare spēj pierādīt piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas nozīmi sabiedrībai, nozare var pierādīt pasākumu ieviešanas kontroli vai nozare var pierādīt, ka netiks paaugstināti riski Covid-19 izplatībai.

Jau ziņots, ka valdība šodien konceptuāli lēma pagarināt šobrīd noteiktos drošības ierobežojumus līdz ārkārtējās situācijas beigām, 7.februārim. Līdz tam laikam valdībai jālemj par ārkārtējās situācijas virzības nosacījumiem jeb tā dēvētā "luksofora principa" ieviešanu.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais