1024 sociālie darbinieki saņēmuši piemaksas par darbu ar Covid-19 slimiem klientiem

© f64.lv, Oksana Džadana

Saeima pērnā gada nogalē atbalstīja Labklājības ministrijas iesniegtos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas dod tiesības pašvaldībām un valstij piemaksāt līdz 50% no mēnešalgas Covid-19 skarto un to kontaktpersonu klientu aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem. Ne tikai tiem, kuri strādā pašvaldību un valsts dibinātajās institūcijās, bet arī līgumiestādēs, ar kurām pašvaldībām vai valstij noslēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu, informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Uz šo brīdi šādās kompensācijās par darbu decembrī 1024 cilvēkiem no 29 institūcijām izmaksāti 231 tūkstotis eiro. Dati par janvāri būs zināmi februāri.

Lai sociālo iestāžu darbinieki, kuri sniedz pakalpojumus ar Covid-19 inficētiem klientiem, varētu saņemt šādu piemaksu, ir nepieciešamas iestādes vadītāja rīkojums. Tas jāiesniedz pašvaldībā, kura pārskatu par šādām izmaksām iesniedz Labklājības ministrijai.

Savukārt ministrija kompensē pusi no pašvaldības izdevumiem, kas radušies par piemaksu, kas noteikta par Covid-19 inficētu un šo personu kontaktpersonu aprūpi.

Aprūpē iesaistītā personāla motivācija ir ļoti svarīga, jo aptuveni 70% sociālās aprūpes centru (SAC) klientu ir būtiski vai pilnībā atkarīgi no aprūpētāju palīdzības, aptuveni 40% no SAC klientiem ir personas ar demenci, kurām nepieciešama pastiprināta uzraudzība. Tāpēc šo sociālo pakalpojumu sniedzēju darbinieki - aprūpētāji, sociālie aprūpētāji, medmāsas un sociālie darbinieki ikdienā ir iesaistīti Covid-19 inficēšanās seku likvidēšanā. Bez tam bieži viņiem nākas strādāt ar Covid-19 pozitīviem klientiem vai kontaktpersonām un tāpēc ir pakļauti paaugstinātam riskam inficēties.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais