Tāpat kā ikviens Latvijas valdības lēmums pirms apstiprināšanas nonāk uz amerikāņu rakstāmgaldiem, tā arī Ādažu novada domes lēmumiem būs nepieciešams stabilizācijas uzrauga saskaņojums. Pašvaldība faktiski ir maksātnespējīga.
"Ādažu galvenā problēma nebija kredītu atmaksa, bet bezatbildīga finanšu politika," – tā pašvaldības maksātnespējas iemeslus skaidro Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Finanšu ministrijā Jolanta Plūme. Laikā, kad pēc treknajiem gadiem visi savilka jostas, Ādažos turpinājusies leiputrija – administratīvais aparāts uzpūsts, algas palielinātas, par tiešajiem darba pienākumiem maksātas papildu piemaksas, tai pašā laikā ar savlaicīgu nodokļu maksāšanu pilnā apjomā pašvaldība nav aizrāvusies. To vismaz konstatējusi Finanšu ministrija, un neticēt nav iemesla. Arī Neatkarīgā ir rakstījusi par šīs pašvaldības apšaubāmajiem saimniekošanas paradumiem. Piemēram, pērnā gada nogalē prāvs pulciņš darbinieku devās baudīt Itālijas jaukumus, it kā privātās un publiskās partnerības pētīšanai, ko varētu izmantot jaunas domes ēkas būvēšanai. Līdzi nepaņemtie darbinieki bija apbēdināti un nekavējās dienesta tūristus nostučīt.
Protams, tukšums Ādažu kasē izveidojies ne jau šā viena brauciena dēļ (ko turklāt finansējusi Norvēģijas valdība). Kopējā summa, ko pašvaldība lūgusi Finanšu ministrijai, ir 1,254 miljoni latu.
No tiem aptuveni 700 000 latu ir kredītu nauda, ko par nepareizi izlietotu atzinusi Finanšu ministrija un prasa ieskaitīt atpakaļ valsts kasē. Vēl esot nenomaksāti nodokļi, dažādi parādi. Ministrijai gan neesot skaidra galīgās nepieciešamās summas izcelsme, jo dažādos dokumentos Ādažiem figurējot dažādi cipari. Tie jāprecizē. Taču, kā atzīst pašvaldību darbības uzraudze Jolanta Plūme: "Stabilizācijas procesa ietvaros ilgtermiņa kredīts parādu dzēšanai ir vienīgais risinājums, lai neciestu iedzīvotāji."
Praksē stabilizācijas procesa uzsākšana nozīmēs to, ka Ādažu novada domei būs jāizstrādā īpašs stabilizācijas plāns – kā samazināt tēriņus. Savukārt pēc tā saskaņošanas pašvaldībai tiks piekomandēts stabilizācijas uzraugs. Visticamāk, tas būs Finanšu ministrijas vai Valsts kontroles pārstāvis, un neviens maksājuma uzdevums no domes neizies bez viņa saskaņojuma. Politiskus lēmumus stabilizācijas uzraugs gan nepieņems, taču viņš pateiks, vai politiska lēmuma īstenošanai ir finansiāls segums. Tas nozīmē, ka šī persona būs ietekmīgāka nekā Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks.
Mērs par notikušo ir gana sadrūmis. Ādažu novads līdz šim uzskatīts par bagātu pašvaldību. Te dzīvot atnākuši daudzi turīgi rīdzinieki, te ir armijas poligons, kas līdz šim nesis prāvus ienākumus. Taču pērn viss mainījies. Pēc kadastrālo vērtību pārrēķina poligons nesot četras reizes mazākus ienākumus. Kritušies iedzīvotāju ienākumu nodokļu ienākumi. Tomēr par galveno vaininieku pašvaldības ķibelēs N. Breidaks uzskata Finanšu ministriju un tās atprasītos 700 tūkstošus: "Ja pašvaldība grib attīstīties un negrib stāvēt uz vietas, kredīti ir jāņem. Un kāda starpība, noasfaltēta tikai iela vai klāt paņemts arī iekšpagalms. Nav taču tā, ka kāds šo naudu ir ielicis koferī un aiznesis!"
Cits piemērs par nepamatotiem atzītiem tēriņiem esot jaunais Kadagas bērnudārzs, kā celtniecību finansēja Aizsardzības ministrija, jo arī karavīriem ir bērni. Taču armija neesot drīkstējusi finansēt aprīkojumu – galdus, krēslus utt., tāpēc šos tēriņus neplānoti nācies uzņemties pašvaldībai. Tikmēr Finanšu ministrijas nostāja ir strikta: "Ja kredīts ir prasīts vienai ielai, nu nevar uzrādīt maksājumu uzdevumu par darbiem citā ielā." Tā kā konstatētie pārkāpumi ir gana nopietni un to izraisītās sekas vēl vairāk, Finanšu ministrija par saviem Ādažu novērojumiem informējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Valsts kontroli. Par ilgtermiņa kredīta piešķiršanu pašvaldības glābšanai no bankrota, visticamāk, tiks lemts jaunnedēļ.