Pabriks: Mēs nevaram katram nolikt klāt policistu vai zemessargu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka bruņotie spēki ir gatavi sniegt atbalstu medicīnas peronālām vakcinācijas procesā, kad tas būs nepieciešams.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka labprāt vakcinācijas procesā iesaistītu bruņotos spēkus, kuri palīdzētu loģistikas jautājumos, taču pašlaik šis process vēl netiek uzticēts armijai.

Artis Pabriks izcēla, ka gan bruņoto spēku, gan viņa paša uzdevums ir piedāvāt palīdzību veselības nozarei.

"Mūsu uzdevums, mans uzdevums, protams, bija piedāvāt izpalīdzīgu roku mūsu veselības nozarei," minēja Pabriks.

Bruņotie spēki pašlaik ir snieguši atbalstu policijai un robežsardzei, palīdzot komandantstundas laikā patrulējot pilsētās. Armija ir sniegusi atbalstu arī sociālajos aprūpes namos.

Pašlaik tiek gaidīts, kad tiks dots piedāvājums, lai varētu iesaistīties un palīdzēt masveida vakcinēšanā.

"Pašlaik mums nav tik daudz vakcīnu, lai šāda masveida vakcinācija būtu," pauda aizsardzības ministrs.

Brīdi, kad varēs sākt masveida vakcinēšanu, armija ir gatava sniegt atbalstu gan plānošanā, gan loģistikas koordinācijā. Pabriks uzsvēra, ka armijai ir starptautisko misiju, liela mēroga loģistikas operāciju pieredze, kas var palīdzēt masveida vakcinācijas plānošanā.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā piedalījās Pavļuta rīkotajā sanāksmē. Viņš min, ka veselības nozarei ir jālemj, kādā veidā tālāk plānot un organizēt vakcināciju, kad potes būs pieejamas.

Lai atvieglotu mediķu darbu, armija ir gatavi paši vakcinēt karavīrus. Kopumā 10 līdz 20 tūkstoši cilvēku gaida vakcīnu. Viņš uzsvēra, ka piedaloties starptautiskajās misijās, karavīrus ir nepieciešams vakcinēt, lai viņi neapdraudētu savu veselību.

Pabriks pauda, ka arī Latvijas armijā ir izplatījies Covid-19. Aptuveni 100 karavīru ir inficējušies.

"Kaujas spējas ne mūsu sabiedrotajiem, ne Latvijas armijai nav kritušās tādēļ, ka būtu slimi karavīri."

Viņš atzīst, ka sabiedrībai ir jāizsver līdzsvars starp brīvību un anarhiju, egoismu. Katram ir jāatšķir savas individuālās vērtības un kolektīvā atbildība. Atšķirība starp Covid-19 situāciju pavasarī un rudenī ir manāma daudzos aspektos. Sabiedrībai ir nepieciešama lielāka iekšējā disciplīna. Šis nav jautājums par katra indivīda brīvības ierobežošanu, bet par veselību.

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā ir vērojama sabiedrības fragmentācija. Tas parāda, kādi jauni apdraudējumi modernajā pasaulē eksistē krīzes apstākļos. Viņš aicina katru atsevišķi pārdomāt, vai persona ir darījusi visu, lai nesaslimtu pats vai neapdraudētu citus.

"Mēs katram nenoliksim klāt policistu, zemessargu. Mums pašiem ir jātiek galā ar vīrusu," uzsver ministrs.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais